Vasarā piedzīvotais un baudītais

Sen, pārāk sen neko neesmu rakstījusi.  Tomēr tas pierādā tikai to, ka laiks kopš pēdējā ieraksta ir paskrējis nemanot un pavasaris pārgāja lieliskā un neaizmirstamā vasarā. Šodien, kad lietus līst aumaļām, bet diena brīva, ir īstais laiks, lai ko uzrakstītu.

Atvaļinājuma laiks šovasar ir bijis īpaši labs –  jau sen nebiju tik daudz atpūtusies, “neko” nedarījusi un vienkārši baudījusi dzīvi, sauli un jautrību.  Svaigs gaiss, ūdens, saule un jūras smiltis, labs un garšīgs ēdiens katru dienu bija šī atvaļinājuma pamats.

IMG_0667

Pateicoties dzīves nejaušībām un negaidītām dāvanām (vai varbūt tieši otrādi – ļoti gaidītām?!), šogad vasaru iesākām jau pavasarī, dodoties atpūsties uz “mūsu rajonu”, jeb Francijas dienvidiem. Ļoti negribējās laiku pavadīt pilsētas ielās, tādēļ šogad apmetāmies mazā kalnu pilsētiņā St Paul de Vence (pazīstama arī kā mākslinieku pilsētiņa) netālu no Nicas. Atradām skaistu mājiņu ar visām ērtībām, baseinu un skaistu pagalmu pie pašas St Paul de Vence. Papildus ekstras un komfortu sev pamanijāmies nodrošināt turpat blakus esošajā viesnīcā Le Mas de Pierre – SPA apmeklējums, bārs, arī brokastis, kad pašiem slinkums gatavot. Bet visādi citādi – kad nedomājām, uz kuru restorānu doties vakariņās, devāmies uz tirdziņu pēc svaigām ogām, augļiem, maizes un citiem labumiem, lai sevi palutinātu.

IMG_0394Šoreiz izvēlējāmies ceļojumā doties ar auto – lielākā priekšrocība – nav jāuztraucas par bagāžas svaru ne turp, ne vēl vairāk atpakaļ ceļā!

IMG_0400Mūsu apmešanās vieta Nicas pievārtē. Ja kāds vēlas izbaudīt dzīvošanu šajā mājā (baseins, autostāvvieta, liels pagalms) – droši dodat ziņu, padalīsimies ar kontaktiem. Mājiņa atrodas St Paul de Vence. 

IMG_0409

IMG_0404

IMG_0402

IMG_0406Tā mēs arī dzīvojām – neko prātīgu nedarījām, satikāmies ar draugiem, devāmies uz tirgu, gulšņājām saulīte, spēlējām “pétanque” spēli, lasījām un visam pāri daudz un labi ēdām. Bijām gan jau zināmos restorānos, gan atklājām jaunus. 

Image 2No ceļojuma kopā ar mums uz Latviju devās arī jaunais draugs. Iepazīstieties – Diego, pavāru draugs.

Šovasar mums ar vīru bija tā iespēja piedalīties arī projektā 50 Labākie Restorāni Latvijā 2013. Bijām daļa no žūrijas pārstāvjiem, kuri vērtēja restorānus. Pateicoties šim projektam mums bija gan jauki un patīkami jaunatklājumi , gan, iespējams, nepelnīti piemirstu restorānu apmeklējumi. Tomēr, skaidrības labad jāsaka, ka nākamreiz šajā topā esošo pretendentu skaitu es noteikti krietni samazinātu. Ne visas iestādes, kur dod ēst (arī tās, kur to dara garšīgi) ir restorāni. Sekojot līdzi Top 50 rezultātiem, dažu ēdināšanas iestāžu vietu šajā sarakstā vairāk redzu kā nejaušību vai pat kļūdu… Iespējams pamainītu arī atlases kritērijus pretendentiem un dažus vērtēšans kritērijus, bet…te jau es mazliet jaucos iekšā konkursa organizatoru darbā. Bija interesanti piedalīties šajā pasākumā un man liels prieks, ka organizatori mūs ar vīru pagodināja un deva šo lielisko iespēju. Kopumā vērtējot, Top 50  “augšgals” (pirmās 3 vietas) manuprāt ir taisnīgs un atbilstošs vērtējums, pirmais desmitnieks manai gaumei bija savādāks, bet tas ir tikai man. Piekrītu arī šī topa ietvaros piešķirtajām nominācijām – Labākais jaunais restorāns 2013 (restorāns MIO Blaumaņa ielā, Rīgā), Autentiskākais cittautu restorāns 2013 (restorāns Uzbekistāna Bruņinieku ielā, Rīgā) un Pavāru izvēle Nr.1 (Mārtiņš Rītiņš). Nepiekrītu vienīgi nominācijai Labākā konditoreja Latvijā 2013 (Kūkotava Tērbatas ielā, Rīgā), jo esmu pārliecināta, ka Rīgā ir krietni labākas un interesantākas konditorejas, kūku ceptuves un vietas, kur doties ēst kūkas, kūciņas un citus saldumus.

998400_672448472769092_579381787_nVairāk par Top 50 varēja lasīt Augusta Pastaigas numurā, kā arī projekta mājas lapā www.labakierestorani.lv.

Patīkamākais un jaukākais atklājums Top 50 projekta ietvaros bija restorāns Elements, Tallink Hotel Rīgā. Šis, iespējams, nav restorāns, kur doties romantiskās vakariņās, lai baudītu divvientulību laba ēdiena un dzērienu pavadījumā. Tipiskas tūristu grupām domātas viesnīcas atmosfēra ir jūtama arī restorānā. Šeit, kā pluss, jāmin fakts, ka restorāns sadalīts divās zonās – viena grupām un otra māzām kompānijām, vai tiem, kas vakariņo divatā. Toties šis ir lielisks restorāns mierīgām darba dienu biznesa pusdienām, vai vakariņām ārpus mājas. Patīkami, ka ir arī padomāts par bērniem un ir bērnu stūrītis, labi pārredzams, bet tomēr pietiekamā attālumā no galdiņiem, lai būtu miers gan vecākiem, gan citiem apmeklētājiem, kuriem varbūt bērnu klātbūtne ir traucējoša. Viss šeit bija kā nākas – apkalpošana nepiespiesta un kvalitatīva, personāls – zinošs atbildēt uz jautājumiem gan par ēdieniem, gan dzērieniem; ēdienkartē piedāvātie ēdieni interesanti un radoši; cenas vidējas, es teiktu demokrātiskas (kaut definīcija šim vārdam neskaidra) – sākot no 3,20 LVL par veģetāriem ēdieniem, 4,00 LVL līdz 7,00 LVL par salātiem un uzkodām, līdz 12,00 LVL par pamatēdieniem. Desertu cenas no 4,00 – 4,50 LVL.

Restorāna šefpavāre Svetlana Riškova ir izveidojusi brīnišķīgu ēdienkarti. Mūsu baudīto ēdienu noformējums un pasniegšanas veids bija izteikti sievišķīgi – tur ziediņš, tur lentīte, kā arī košās krāsas uz šķīvja. Uzreiz var saprast, ka virtuvi vada šefpavārs sieviete. Visskaistāk tika pasniegts mans deserts – Augļu un ogu burciņa ar jasmīnu brilē krēmu, svaigo ogu salātiem, karamelizētām auzu pārslām un ērkšķogu kēksu (4,00 LVL). Sākumā, lasot ēdienkarti, sķiet, ka ēdienos ir par daudz dažādu sastāvdaļu. Uz šķīvja tas viss saplūst kopā un veidojās ļoti laba garšu harmonija. Vienīgi Pašmāju kūpinātās reņģes (ar rabarberu un bērzu sulu sorbertu, saldskābi marinētu gurķī un paipalu olu krēmu) (4,90 LVL), ko izvēlējās Māris, bija mazliet garšu pārbagātas un bija grūti izgaršot ēdiena galveno sastāvdaļu – kūpinātās reņģes – ko nomāca pārējās sastāvdaļas.

IMG_0441Cepts kazas siers – jāņogu želejas spageti, riekstu vafele, upeņu čipsi – 4,90 LVL

IMG_0442Kļavu sulā karamelizēta pildīta paipala – lazdu rieksti, kartupeļu un skābeņu pīrāgs, vasaras sēņu un lakšu mērce – 9,50 LVL

Image 8Pašmāju kūpinātās reņģes ar rabarberu un bērzu sulu sorbertu, saldskābi marinētu gurķī un paipalu olu krēmu – 4,90 LVL.

Šovasar izmēģinājām arī restorānu 36.LīnijaĪstenībā kauns, ka tikai šogad un ka tik ilgi bijām kavējušies, lai to izdarītu. Bet tās pāriz reizes, kad mēģinājām (bez rezervēšanas, protams) turp doties, bija neveiksmīgas un kautkā tas viss palika gaisā karājoties. Nesen atkal izmēģinājām laimi un pateicoties netipiskai ēšanas stundai (bijām tur ap 17:00), veiksmīgi tikām pie iespējas papusdienot. Es biju iedomājusies, ka 36.Līnija ir krietni vien “smalkāka” nekā tā patiesībā ir. Nekādu pārmērību, kā arī nekāda augstākā māksla iekārtojuma ziņā. Toties te bija tā īpašā smarža! Laikam pirmais restorāns, kur to Latvijā esmu sajutusi. Tā smarža, kas tik ļoti raksturīga zivju restorāniem mazos piejūras ciematiņos…nemāku to izstāstīt, bet šeit tā bija. Abstrahējoties no visa slāviskā (lielākā daļa klientu, piedevām puse no tiem krāšņos sporta tērpos; ēdienkartes noformējums utt.), kopumā pavadījām jauku vakaru, baudot garšīgus ēdienus. Kā bonus mums bija Instrumentu koncerts jūras malā. Apkalpošana šeit ir ļoti nepiespiesta un vienkārša. Viesmīļu daudz, bet to klātbūtne jūtama minimāli. Pieļauju, ka vakarā, kad sanāk daudz cilvēku, atmosfēra ir savādāka, bet mums bija tieši tā kā vajag – mierīgi un patīkami. Cenas šeit ir vidējas un drīzāk augstas, bet porcijas ir pietiekoši lielais, lai varētu paēst arī tikai no viena ēdiena. Ēdienkarte plaša un manai gaumei varbūt pat pārāk  plaša, bet lai apkalpotu tik lielu klientu skaitu kā šeit, tas visdrīzāk ir nepieciešams.

IMG_0701Grilētas jūras ķemmītes ar saulē kaltēto tomātu un spinātu konfitu un citronu putām – 8,00 LVL. Ļoti svaigas ķemmītes, kas pašas kusa uz mēles!

Image 6Zivju zupa Bouillabaisse, ēdienkartē ierakstīta kā Bujabese – ala 36 ar garnelēm, dažādām zivīm, gliemenēm, safrānu un tomātiem –9,50 LVL (lielā porcija), 4,90 LVL (mazā porcija). 

Image 7Jaunlopa filejas tartars – 15,50 LVL

Image 5Grilētas lielās tīģergarneles – 15,50 LVL

IMG_0703Ogu sacepums ar marcipāna sabajon mērci un saldējumu – 6,00 LVL. Es pati sabayon mērci vienmēr taisu ar dzirkstošo vīnu, tādēļ gribēju izmēģināt kā ir ar citām garšām. Saldi! Ļoti saldi!

Daži no šīs vasaras atklājumiem:

Tā paša Nicas ceļojuma laikā, atklājām un iegādājāmies Andželīnas Džollijas un Breda Pita vīna darītavā ražoto rozā bioloģisko vīnu – Miraval Rosé 2012Principā es teiktu, ka vairāk gan mārketings kā reāli baudāms rozā vīns.

Untitled

Man vienmēr patīk, ja restorānam ir kāda sava īpaša lieta, ar kuru palepoties. Antibās esošajam restorānam Le Vauban (par šo restorānu jau reiz rakstīju), kur atkal bijām iegriezušies, jau kādu laiciņu ir īpašs olīveļlas un arī balzamiko piegādātājs – Domaine du Château d’EstoublonĻoti kvalitatīva un arī garšīga olīveļļa. Vairāk par visu mani šoreiz piesaistīja iepakojums. Ļoti atbilstoši manai gaumei. Lieliski noder kā dāvana.

IMG_0415

Esmu jau vairākkārtīgi sociālajos tīklos slavējusi un jūsmojusi par Daces Tomsones cepto maizīti! Šovasar tā ir diezgan bieži baudīta un katru reizi pārliecinos, ka tā ir viena no visu laiku labākajām lietām garšu pasaulē, ko esmu atklājusi! Garša maizītei katru reizi ir nedaudz atšķirīga, bet ikreiz tik laba un patīkama. Var just, ka tā vienmēr ir cepta ar mīlestību un lielu rūpību. Ja jums kādreiz Dace piedāvā izcept maizi, sakiet JĀ! Man vislabāk garšo “plika bez nekā”, vai arī ar īpaši sāļu sviestu, vai vēl labāk ar trifeļu sviestu!

Pavasarī atklāju Latvijā ražoto Camambert un Pelnu sieru (Sia Soira vai www.draugiem.lv/soira/) un bija tā laime nogaršot vienu no pirmajām saražotajām partijām. Kopā ar tikko cepto maizi – vienkārši ideāli. Sātīgākais šīs sezonas atklājums.

IMG_0547Izcili skaistā un garšīgā Daces maize.

IMG_0344Perfekts un satīgs launags – maize ar Pelnu sieru un Latvijā ražoto Camambert sieru.

Nekad nesaki nekad! Visu mūžu esmu skaļi deklarējusi, ka nekad un ne pa kādu naudu neēdīšu melnos ikrus! Kas tur varbūt garšīgs? Piedevām, kā bieds atmiņā palikusi reize, kad man mēģināja ikrus iebarot (no tās pašas reizes, tajā pašā plauktiņā iegūlusies milzīga nepatika pret upeņu zapti). Šogad dzimšanas dienā saņēmu pārsteigumu – Mottras ikru izskatā. Tās dienas emociju iespaidā, ķēros tik klāt! Un ziniet – bija labi, pat ļoti labi. Kopā ar mazājām pankūciņām, olu, gurķīšiem, sīpoliņiem…apēdās ātri. Paldies Mārtiņam, ka liki mainīt domas!

IMG_0358Labs komplekts buržuāziskām izklaidēm! Pieprasiet @ Vincents Restorāns 

Kādas ir jūsu attiecības ar anšoviem? Manējās līdz šim ir bijušas diezgan neitrālas. Labi garšo klasiskajā Cēzaru salātu mērcē, arī īsta Nicas klasiskā sīpolu pica (pissaladière) bez tiem nav iedomājam, kā arī endives salāti (latviski laikam lapu cigoriņi) vislabāk garšo kopā ar anšovu mērci. Vēl ir garšīgie anšovu čipsi ar salviju. Bet līdz šīm – ēdami tikai kopā ar kautko. Līdz atklājām Sanfilippo anšovus. Pasniegts ar viegli grauzdētu brioche maizīti. Izcili un sātīgi.

IMG_0681Izskatās vienkārši, bet garšo tik labi. Eleganti. Sanfilippo. 

Šovasar atvaļinājuma laikā bija tā iespēja daudz laika pavadīt Engurē. Tas nozīmē arī to, ka tuvākā “lielpilsēta” ir Tukums, kur tad arī vairākkārtīgi devāmies sievišķīgās izklaidēs. Kamēr tēti, vīri un opaps strādā, tikmēr mēs – meitenes (es ar krustmeitu, mammu, māsām) – devāmies uz Tukumu pēc smukuma. Starpcitu, Tukumā var arī labi iepikrties , ticiet man. Katru gadu Tukumā atklāju ko jaunu. Šovasar atklājām kafejnīcu Mon Amour – ļoti jauka, mājīga un mīlīga vieta, kur iedzert kafiju, vai saldējuma kokteili, apēst pa kūkai. Kafejnīca, kas ir kā radīta sievišķīgām sarunām un klačošanās brīžiem pēc patīkamas iepirkšanās. Piemēram, šī vieta man liekas krietni vien interesantāka un jaukāka kā nominācijas “Labākā konditoreja” uzvarētāja.

IMG_0629@ Mon Amour Tukumā

Vasarā, ja godīgi, īpaši ar kulināriem brīnumiem un gatavošanu neaizrāvos. Virtuvē tapa tikai kautkas vienkāršs un ātrs. Augstākā pilotāža laikam bija vienkārši “flambētās” pankūkas un garneles ar lielo uguni, bērniem par prieku. Tomēr vasaras beigās, par godu krustmeitai Hannai, paspēlējos ar cukura mastiku (iepirku Gemoss) un tapa cepumi bērnu ballītei. Nekas sarežģīts, bet prieks bērnu acīs garantēts. Un ne tikai bērnu, arī tīņu. Saņēmu pasūtijumu cepumiem uz 18. gadu ballīti!

1150387_10151646069897809_1255762962_n cepumiMan vienīgi mazliet pietrūka krāsu izvēle, jo veikalā nebija liela izvēle (zilā un brūnā bija galīgi nepievilcīgas krāsas). Bet tā – darbošanās vienkārša.

Ir pavadīta lieliska vasara, pilna atklājumu un jauku pārsteigumu. Esmu uzkrājusi spēkus un gatava jaunai sezonai, jauniem izaicinājumiem un piedzīvojumiem. Visās jomās. Rudens solās būt neaizmirstams.

Comments
3 Responses to “Vasarā piedzīvotais un baudītais”
  1. Ieva says:

    Paldies par daudzpusīgo info! Jau plānoju laiku doties uz Elementu:)

Trackbacks
Check out what others are saying...


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: