Ak, La Kanna!

La Kanna nebūt nav jauna kafejnīca Rīgā, būs jau vairāk kā gads apkārt, kopš tā apmeklētājiem vērusi durvis. Un lai gan par šo vietu rakstu tikai tagad, esmu tur bijusi vairākkārtīgi, gan brokastīs, gan pusdienās, gan uz pēcpusdienas kafijas tasi un kūku.

Rakstu tikai tagad, jo gada laikā manas attiecības ar La Kanna gājušas kā pa amerikāņu kalniņiem, no “nekad vairs te nenākšu” līdz “bija labi, nākšu vel” sajūtām. Pēc mana pirmā apmeklējuma kādu laiku pēc atvēršanas (kurš diemžēl bija pilnīgs fiasko), ilgi nevarēju saņemties iegriezties tur vēlreiz. Kādēļ fisako? Tādēļ, ka mani neapmierināja ilgā gaidīšana. Neskatoties uz to, ka tā bija mana brīvdiena un nebija nekādas steigas, gaidīt 30min līdz atnes kafiju un 1h40min uz dienas piedāvājumu (kā šodien atceros quiche ar zaļajiem salātiem), man liekas pilnīgi nenormāli. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tajā brīdī bija aizņemti tikai 2 galdiņi (kopā 4 klienti) un strādāja 2 viesmīļi. Esmu ar mieru restorānos gaidīt tikai ar nosacījumu, ka gaidīšanas laiks ir normas robežās. Pat gastronomiskie restorāni nepieļauj tik ilgu gaidīšanas laiku. Kādēļ negāju prom? Princips. Un arī tādēl, ka no 35. minūtes jau sākam uzskaitīt laiku. Gaidīšanas rezultāts tomēr nebija nekas īpašs.

Visas nākamās reizes bija jau krietni labākas un jaatzīst, ka nupat laikam beidzot komanda ir iestrādājusies (viesmīļu) un iespējams arī pavārs atrasts īstais. Tik ilga gaidīšana vairs nav ne reizi bijusi un jāsaka godigi, it īpaši dienas piedāvājumu pasūtot, pie ēdiena var tikt ļoti ātri.

Ēdienkarte šeit ir vienkarša, ne pārāk plaša, un neteikšu, ka piedāvajums būtu ļoti īpašs vai pārsteidzošs. Apmēram tas pats, kas citās līdzīga stila pusdienu vietās, kas tagad Rīgā kā sēnes pēc lietus saaugušas. Kaut kas no Latvijas un vietējiem labumiem, mazliet no Itālijas, šis tas no Francijas. Uz vietas iespējams iegādāties arī klasiskākos šo valstu produktus (gatavās mērces, džemus, vīnus utt.).

Pedējā laikā biežāk šeit esam baudījuši pusdienu piedāvājumus. Ātri, vienkārši un garšīgi. Patiešām. Vienīgi, nezin kādēļ, reiz dienas piedāvajumā esošā buljona zupa vairak izskatijās un garšoja pēc īstas gulašzupas. Maza vilšanās mammai, kas to bija izvēlējusies, bet ari gulašzupa bija garšīga.

Esam nobaudījuši arī La Kanna piedāvāto vēlo brokastu un agro pusdienu apvienojumu jeb brunch (svētdienās no 10:30 līdz 14:30, cena 5.00 Ls). Man ļoti patīk brokastot un vēl vairāk man patīk vēlās brokastis. Nezinu, vai bijām par agru, vai par vēlu, bet piedāvajums brokastu bufetē lika vilties. Šeit gan vienmēr ir garšīgs biezpiens un esam pat noskaidrojuši, kurš tieši tiek lietots. Vienīgi atkal maza neskaidrība, vai nesaprašanās – ja pats viesmīlis brokastīs piedāvā scrambled eggs jeb ūdens peldē gatavotu olu kulteni (iekļauts brunch cenā), tad es arī ceru saņemt scramnled eggs nevis parastu omleti. Citi teiks, ka tā jau ir piesiešanās sīkumiem. Man tā neliekas. Ja ir vēlme lietot svešvārdus un jaunievedumus, tad tomēr jāzina par ko iet runa. Šajā gadījumā nezinu, kurš kļūdījās – viesmīlis vai pavārs.

Viena lieta gan ko vēlos uzteik! Šiet vienmēr ir svaigi ziedi! Svaigi un skaisti. Tas negadās bieži un arī tas ir svarīgi.

Kopumā ņemot man La Kanna pat patīk. Ērta pusdienu, vai satikšanas vieta Rīgas centrā. Omulīga, gaumīga un smaržīga. Arī cenas ir ļoti pieņemamas un pat demokrātiskas. Tomēr nav arī tā, ka būtu … wow! Varbūt jau ka arī nevajag, lai visas vietas būtu “wow”. Kautgan man gribētos.

Novēlot jums atrast savu “wow”,

Inga

Adrese:
La Kanna Cafe
Tērbatas iela 5, Rīga
www.lakanna.lv
Comments
One Response to “Ak, La Kanna!”
  1. pusdienas says:

    Interesanti… paldies par apskatu!🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: