Vendeta zeme Korsika

Korsika (Corse) ir Vidusjūrā esoša sala, Francijas sastāvdaļa, kurai piešķirts atsevišķs status (oficiāli “Korsikas kolektīvā teritorija”), kas sadalīta divos departamentos (kopš 1976.gada): Dienvidkorsika (2A) un Augš-korsika (2B).  Ja Corte pilsēta ir salas vēsturiskā galvaspilsēta, tad Adžaksio (Ajaccio) ir salas administratīvā galvaspilsēta jeb Korsikas reģiona prefektūra. Bonifācijo (Bonofacio) tiek dēvēta par Dienvidkorsikas galvaspilsētu.

Korsikas ekonomiku veido 3 galvenās darbības jomas: lauksaimniecība (un arī vīnkopība) ir pirmajā vietā, kam seko rūpniecība (galvenokārt celtniecība). Ļoti svarīga nozare ir arī tūrisms (un viss, kas ar to saistīts), kas gan ir izteikti sezonāls.

Uz Korsiku vislabāk un visvieglāk ir doties no Francijas. No Nicas uz Adžaksio ostu sezonas laikā katru dienu iet kuģis (ekspress 4 h laikā sasniedz salu, vai nakts kuģis, kas brauc visu nakti). Iespējams ir arī lidot ar lidmašīnu (uz Ajaccio). Tāpat kuģi iet no Marseļas pilsētas vai Tulonas. Protams, ja jūs esat jau Sardīnijā, tad nieka 40 minūtēs no Santa Terēzas jūs nokļūsiet Bonifacio pilsētā (Dienvidkorsika).

Visplašākā informācija par kuģošanu uz Korsiku: www.corsica-ferries.fr.

Korsikas sala nav liela un to sķērsot, labi gribot, var arī dienas laikā. Tomēr to neiesaku darīt. Labāk ir lēnām, izbaudot dabas īpatnējo skaistumu un cauršautās ceļazīmes, kas atrodamas uz katra ceļa, kas bieži vien ir kalnos ganītu govju nosprostoti.

Ja jums ir interese par vēsturi, tad der atcerēties, ka Korsika ir Napaleona 1. dzimtene. Viņš ir dzimis Korsikā, Adžaksio pilsētā 1769.gada 15.augustā.  Mājā, kurā viņš dzima, mūsdienās ir Napaleona muzejs. Interesants apskates objekts, kur visiespaidīgākās ir rotas un ļoti mazā izmēra gultas. To visu var aplūkot Bonaparta Mājā (Lai Maison Bonaparte).

Tomēr visskaistākā un man vismīļākā pilsēta Korsikā ir Bonifacio. Tur varētu atgriezties vēl un vēl. Bonifacio ir slavena ar milzīgajām baltajām klintīm, kas to ieskauj no visām pusēm, kā arī salām, ko tās slēpj. Visslavenākā ir Sdragonato ala. Neaprakstāmas sajūtas pārņem, kad līdz tām nonāc.

Sdragonato ala no iekšpuses

Bonifacio klintis, iekļautas Nacionālajā  dabas mantojuma sarakstā, kopumā aizņem apmēram 1300 ha un stiepjas apmēram 25 km garumā. Apmeklējot Bonifacio nežēlojiet laiku, lai šīs klintis izpētītu tuvāk, dodoties izbraucienā ar kuģīti.

Bet ceļojums uz Korsiku nebūtu īsts ceļojums, ja neiepazītos ar tās ēdieniem un dzērieniem. Galvenie korsikas dārgumi ir no zemes nākuši: olīvas, vīnogas, kastaņi, dažādi citrusaugļi, kā arī gaļas ēdieni (it īpaši žāvētas un nogatavinātas cūkgaļas izstrādājumi), piena produkti (aitas piens un siers, kā arī kazas sieri).

Lielākoties šeit ēd “kalniešu” ēdienu, tomēr jāsaka, ka jūras veltes šeit arī ir lielā cieņā un kļūst arvien iecienītākas un svarīgākas, pievēršoties gan austeru, gan gliemeņu audzēšanai.

Korsikā ir sastopamas divu veidu olīveļļas: viena, kas ražota laika periodā no decembra, līdz janvārim, no jaunu olīvkokju augļiem, nogatavošanās sākumposmā. Otra eļļa ir piesātināta un dzeltena, raksturīga Korsikas kultūrai, ražota no īpaši vecu olīvkoku augļiem, kuri novākti maija mēnesī.

Raksturīgākās Korsikas ēdam un dzeramlietas ir:

  • Cap Corse, Pastis Dami aperatīvā un Maquis liķieri desrtā; Korsikas vietējais kastaņu alus Pietra (viens no) un korsikas viskijs P&M, kā arī Korsikas vīni (vin de Corse (AOC)); dzirkstošais muskatvīns
  • Žāvējumi un desas, vītināts šķiņķis, koppa (coppa) u.c.;
  • Korsikas sieri (brocciu (aitas piens), niolo (svaiga aitas piena siers, noturēts vismaz 3 mēnešus), a fileta (pasterizēta aitas piena siers);
  •  Migliacciu – sāļās uzkodas (tādas kā pankūkas) no kazas vai aitas siera, pagatavotas malkas vai parastā krāsnī, ēdamas aukstas vai siltas;
  • Sardīnes à la Bastiaise – pildītas ar brocciu sieru;
  • Polenta no kastaņu miltiem
  • Nicci – pankūkas no kastaņu miltiem;
  • Mežacūkas gaļas ragū
  • Canistrelli: cepumi ar citronu, anīsu, kastaņu vai  vīna garšu;
  • Dažādi tipiski pīrāgi, tartes: kastaņu miltu pīrāgs, fiadone kūka no brocciu siera, falculelle pirāgs ar to pašu brocciu sieru, pastizzu pudiņš jeb nabagu ēdiens (pagatavots no saziedējušas maizes);
  • Didžestīvi: degvīns, miršu, kastaņu, citronkoka liķieri;
  • Pistū mērce: baziliks kopā ar dažādām garšvielām no dažādiem Korsikas reģioniem;
  • Pildīti baklažānii ar malto gaļu un ķiplokiem, pasniegts ar svaigu tomātu mērci un baziliku;
  • Medus.
Vislabākās atmiņas man ir par Bonifacioa, tās mazajām ieliņām, augstajām kāpnēm uz pilsētas augstāko punktu, mazajiem suvenīru un nažu (lieta, ko Korsikā nedrīkst nenopirkt) veikaliņiem, pārtikas bodītēm un restorāniņiem. Nenoliedzami, arī Porto Vecchio, Calvi u.c. pilsētas bija skaistas.

Vislabākais laiks, kad doties uz Korsiku maijs, jūnijs, kā arī augusts, septembris. Cenas viesnīcās ir pieņemamākas un arī cilvēku tad ir mazāk kā julijā (ikgadējais atvaļinājumu laiks pašiem francūžiem). Jūlijā arī ir viskarstāk, bet arī jūnijā, augustā tur nemaz nav vēsi. Man pašai vislabāk patīk karsts laiks: jo siltāka saule, jo es labāk jūtos. Korsika ir  arī ļoti laba zeme, lai to apceļotu, dzīvojot kempingos un guļot teltī.

Kempingu saraksti ir viegli atrodami internetā: Campings Corse vai Visit Corse.

Tomēr, lai Korsiku redzētu pilnībā, ir nepieciešams auto. Pirmo reizi dodoties uz Korsiku jau daudzus gadus atpakaļ, kā apmešanās punktu izvēlējāmies pilsētiņu Propriano ar skaistu pludmali un daudz maziem restorāniem. No tās varēja ērti nokļūt uz visām pusēm. Viens no visinteresantākajiem piedzīvojumiem puišiem toreiz bija doties kopā ar zvejniekiem zvejot (plkst.4 no rīta) un tad kopīgi  ķerto lomu notiesāt vakariņās! Dievīgi!

Toreiz izvēlējāmies nesen atvērtu viesnīcu Hotel Miramar , kas tagad, skatos, jau ir kļuvusi par boutique tipa viesnīcu. Šīs viesnīcas dārzos es redzēju pasaulē skaistākos un arī lielākos hortenziju krūmus un ziedus. Neaprakstāms skaistums.

Miramar Boutique Hotel 

Tās gan nav hortenzijas….

Neskatoties uz to, ka Korsika ir Vendetas dzimtene un gandrīz katra ceļa zīme ir ložu cauršauta, cilvēki šeit ir ļoti laipni, izpalīdzīgi un atvērti. Viesnīcas darbinieks apmēram 40 minūtes no jaunākās māsas pedas palīdzēja lasīt arā jūras eža adatas, pēc tam vēl izsaucot ārstu, lai pārbauda, ka viss OK. Mums sanāca arī paviesoties slimnīcā (šis ceļojums mums pārbaudījumus netaupīja). Un ticiet vai nē, bet tā vēl arvien ir viena no modernākajām slimnīcām, ko jebkad esmu redzējusi. Tas, ka ārsti meklē netradicionālus “operēšanas” veidus – arī ir tiesa. Es kā tulks asistēju un beigās jau bija tīri jautri. Latviešu ārsti par tādu izvēlēto metodi bija dikti pārsteigti, bet beigās to novērtēja kā labāko redzēto risinājumu tāda veida traumai. Arī ar apdrošināšanas papīriem šajā slimnīcā tika galā daudz ātrāk kā daža laba arstniecības iestāde Latvijā. Vienīgais, kas jāņēm vērā, slimnīcā visas durvis ir atveramas tikai ar kodiem (tās pašas vendetas lietas dēļ), kas zināmi vien ārstiem.

Ja gribat jauku, piedzīvojumiem bagātu un karstas saules apžilbinātu ceļojumu – dodaties uz Korsiku.

 
Adreses (ja negribat palikt kempingā, var pa glauno): 
Miramar Boutique Hotel (SLH)
Route De La Corniche
20110 Propriano
Corse Sud, France
www.miramarboutiquehotel.com
 
Hotel Casadelmar (Design Hotels)
Route de Palombaggia
20538 Porto-Vecchio
Corsica, France
www.casadelmar.fr
 
Hotel & Spa Des Pecheurs (SL)
Ile de Cavallo
20169 Bonifacio
Corse, France
www.hoteldespecheurs.com
 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: