3 Pavāru restorāns jeb Tam labam būs augt!

Ir vairāki restorāni, par kuriem es neko prātīgu nevaru uzrakstīt. Tas būtu tas pats, kā doties ciemos pie draugiem un pēc tam uzrakstīt kā bija.

Viens no šādiem restorāniem ir 3 Pavāru restorāns jeb Tam labam būs augt! Nu jau neskaitāmas reizes esmu tur bijusi un zinu, ka atgriezīšo vēl un vēl. Jo man patīk. Man patīk atmosfēra, man patīk noskaņa, man patīk cilvēku čalas vakariņojot un patīk vērot, kā visi smaida. Ir arī pa kādai lietai, kurai varētu piesieties, vai pareizāk būtu teikt – ieteikt, bet to pieņemšana, vai nē, lai paliek viņu ziņā. It kā sīkumi, bet svarīgi.

3 Pavāru restprāns jau no pirmās atvēršanas dienas ir piedzīvojis ļoti strauju izaugsmi un iekarojis lielu publikas mīlestību. Strauja popularitāte ir tāda “tricky” lieta. Ir jāspēj pašiem tikt līdzi. Tādēļ vēlos novēlēt visiem restorāna darbiniekiem turpināt strādāt tikpat smagi, lai nezaudētu kvalitāti un nenokāptu zemāk par pašu uzlikto latiņu. Arī reizēs, kad restorānā nav ne Ēriks, ne Mārtiņš, kas kopā nenoliedzami ir viens no lielākajiem veiksmes faktoriem. Otra lieta, ko vēlos ieteikt – nezaudēt un nebaidīties atvēlēt laiku jaunu darbinieku apmācībai. Zinu, ka laiks ir tas, kā vienmēr nav un darbiniekiem ļoti strauji jāielec ritmā, bet zinu arī, ka apmācības atmaksājas. Māciet darbiniekiem ne tikai tehniski labi strādāt, bet arī komunikāciju ar klientiem. Salīdzinājumā ar citiem restorāniem, komunikācijas kultūra šeit ir augstā līmenī, bet ir lietas, ko vēl var pilnveidot, jo izvēlētajam restorāna stilam tas ir ļoti svarīgi. Šis otrais padoms ir mans ieteikums visiem jaunatvērtajiem restorāniem, kā arī tiem, kas vēl tikai domā par to.

Ar ēdienu šeit viss ir kārtībā. Vienkārši, labi un garšīgi. Daļa no tiem tiek pagatavoti visiem to redzot, tā ir lieta, kas man ļoti patīk. Ēdienkarte, kas mainās gandrīz katru dienu ir atkarīga no tā, kas ir “tirgū”. Laba medījuma gaļa, svaigas jūras veltes, sezonas dārzeņi, pašcepta maize – viss šeit ir. Ēdienkarte ir nevis jālasa, bet jānoklausās. Man vienmēr patīk vērot kā viesmīļi to dara, jo gandrīz vienmēr var uzminēt, kurš ir viņa mīļākais ēdiens. Tik pārliecinoši par to stāsta. Šāda veida ēdienkartes pasniegšanas lielais pluss – visiem viesmīļiem jāpārzina ēdienkarte un nevienam nav attaisnojuma nezināt to no galvas, vai nezināt, kādas ir ēdienu sastāvdaļas un kas kā ir pagatavots. Tas man patīk vislabāk. Dažreiz esmu “riebīga” un speciāli patincinu viņus.

Dzīvas sarunas, smiekli un arī asaras, nemitīga kustība un labs ēdiens – tāds ir 3 Pavāru restorāns. Man patīk un es iešu vēl. Papildus kvalitatīvam ēdienam restorānā ir pieejami arī dažādi vīni, starp kuriem ikviens apemklētājs varēs atrast sev piemērotāko.

Mazā uzkoda jeb šefpavāra sveiciens. Vienmēr interesanti garšu salikumi. Uz sviestpapīra nevis uz šķīvja.

Dzeltenās un sarkanās bietes ar kazas sieru.

Neatceros vairs, kas tas bija. Ja atmiņa neviļ, tad briedis.

Liellopu gaļa. Šo es nepagaršoju, jo man ar garšvielu kinzu ir neatrisinātas (un arī neatrisināmas) domstarpības.

Piedeva iepriekšējam ēdienam: pastinaki un ar mizu cepti kartupeļi.

Topinambūru krēmzupa. Izcila!

Jūras ķemmītes…vēl izcilākas!

3 Pavāru restorāns Tam labam būs augt
Torņa iela 4, Rīga
@3pavari
 
Photo: Nokia E72 (mana)
Comments
2 Responses to “3 Pavāru restorāns jeb Tam labam būs augt!”
  1. Marts says:

    Diemžēl nācās vilties!
    Pirms tam lasīju, ka esot gana jauki un patīkami. Kā arī esot varen garšīgi.
    Tātad, sagaidīšana interesanta. Sakot, ka vietu nav, jānāk uz pierakstu. Bet nu tomēr atradās kāda vietiņa. Interesantākais, ka pavadot pusotru stundu ēdnīcā apmeklētāju skaits nemainījās, 2/3 galdiņu bija tukši.
    Pārsteigums pergamenta papīra gabals uz galda. Nesapratu, ka tas ir domāts pavāra pārsteigumam:)
    Oficiante viss kārtībā, pieņemot pasūtījumu. Bet tai par laikā laikam jau nevajag pārlikt glāzes no viena galda uz otru tās pat nenoslaukot!
    Pavāra pārsteigums – tiešām pārsteigums:) Izsmērēt pa pergamenta papīru un arī nedaudz pa galdu (tāpēc laikam arī iestādē nav galdautu) mērcītes.
    Kopumā interesanti, bet teikt, ka tas būtu restorāna koncepts? Nē!
    Galda piederumi, laikam kādam no pavāriem nonāca kā mantojums no tālajiem 60tajiem. Tas nu vēl pusbēda, bet pirkstu nospiedumus un ūdens pleķus jau nu gan nevajadzētu atstāt, tas oficiantiem. Galda piederumi ir jāspodrina!
    Zivju zupiņa. Pagaršojot nodomāju, vai tiešām ir izmazgāta bundža no zivju konserviem tomātu mērcē!
    Bērnam (4gadi)tika atnesti vārīti kartupeļi bļodiņā:) ar kaudzīti:) Nekomentēšu tālāk:)
    Tātad kopumā, oficianti strādā un cenšās, bet kopējais koncepts ir neglābjami nelietojams! Papīra salvetes, padomju laika ēdnīcas galdi, bez galdautiem, pussalaustas mēbeles (krēsli turās kopā uz goda vārda), galda piederumu netīrība un netabilstība restorānam, ēdiens (varbūt nepaveicās ar izvēli:)) neglāba iespaidu!
    Ēdnīca par restorāna cenām!

    • Labdien. Kā redzi, mans raksts tapis restorāna pirmsākumos jau pirms vairākiem gadiem. Lai gan nedaru to ar prieku, tomēr jāsaka, ka daļai no jūsu rakstītā ir jāpiekrīt par situāciju šobrīd. Pašā ēdienā gan nav nācies vilties (tas gan vienmēr neattaisno maksāto cenu), bet tas noteikti vairāk gaumes jautājums. Kas attiecas uz galda piederumiem – vai nu patīk, vai nē, bet tīriem tiem jābūt. Mēbēles – nu tās “zviedru” lielražotājs jau uz ilggadīgām mēbelēm impēriju neuzbūvētu. Pret bērniņu gan attieksme viemēr bijusi ļoti laba.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: