Vino Cucina – īsts itālis Nicas centrā

Kopš nedzīvoju Nicā, katru reizi to apmeklējot, cenšos izbaudīt kādu jaunu un man vēl nezināmu restorānu. Jaunu restorānu meklējumos palīgā nāk mans labs draugs Jean Philippe (starpcitu, topošais šefpavārs vienā no Alain Ducasse restorāniem Parīzē), kam vienmēr jaunas adreses prātā.

Šovasar viņš mūs aizveda uz restorānu Vino & Cusina. Restorāns neatrodas populārāko tūristu vietu tuvumā, bet gan dzīvojamā rajona centrā. Vienīgā kļūda, ko tajā vakarā pieļāvām – uz restorānu devāmies ar mašīnu! Tā kā restorāns atrodas dzīvojamajā rajonā, tad atrast kādu brīvu vietu, kur atstāt auto prasīja gana daudz laika un nervu. Bet, pēc 20 minūšu riņķošanas pa kvartālu arī šis jautājums tika atrisināts.

Restorāns Vino & Cucina ir itāļu restorāns, kas savu darbību sāka tieši pirms gada! Gada laikā restorāns ir guvis lielu popularitāti un vietējie iedzīvotāji to ļoti iemīļojuši. Iemīļojuši tik ļoti, ka bez rezervācijas pat pirmdienas vakarā kādu brīvu vietu būs grūti atrast. Restorāns pieder maniem skolas biedriem, par ko es esmu ļoti priecīga. Šefpavārs Fabio Merra, jauns puisis (27 gadi), pēc vairāku gadu strādāšanas dažādos Alain Ducasse restorānos – Louis XV un Spoon Parīzē, Grill de l’Hôtel de Paris Monako un  L’Andana Toskānā – izvēlējās atgriezties Nicā un kopā ar savu mīļoto – Lauru, īstenot sen lolotu sapni – atvērt pašiem savu restorānu. Sākumā vēlme bija atvērt restorānu jūras krastā, bet dzīve izdarīja savas korekcijas un tagad tas ir pašā pilsētas apdzīvotākajā rajonā. Restorāns nav pārāk liels, bet mīlīgs un gaišs. Interjers ļoti vienkāršs, nepārspīlēts, bet tajā pašā laikā kvalitatīvs. Virtuvē darbojas Fabio, zālē Laura un viņas tēvs. Neatkarīgi no tā cik cilvēku ir restorānā, galā viņi tiek trijatā, nezaudējot ne apkalpošanas ātrumu, ne kvalitāti. Ar apbrīnojamu spēku, visu šo gadu viņi ir strādājuši bez brīvdienām. Darbs ir atmaksājies un šovasar uz pavisam īsu brītiņu viņi varēja atļauties mazliet uzelpot un atpūsties.

 Fabio Merra       

Ienākot telpā, mūs sagaida vienmēr enerģiskā un smaidošā Laura. Pasniedzot ēdienkartes, viņa mums pastāsta arī to, kas šodien bijis jauns tirgū un kā tas ir ietekmējis šīvakara ēdienkarti. Konkrētajā dienā tirgū bija pieejamas ļoti svaigas zivis….nu, nevarēja tās neņemt restorānam. Kad mums ir izstāstīti jaunumi, parādīti jaunākie labumi, varam ķerties pie ēdienkartes pētīšanas.

Jean Philippe jau iepriekš man teica, ka nepamēģināt Mozzarella “Burrata” šajā restorānā būtu grēks. Līdz ar to, jautājums par pirmo edienu bija atrisināts jau pirms ienākšanas restorānā – Mozzarella “Buratta” des Pouilles, salade de tomates a l’ancienne (15 Eur) (Buratta mocarellas siers ar svaigiem dārza tomātu salātiem). Par to, kas ir Mozzarella Buratta, iesaku izlasīt Signes Meirānes rakstu www.cetrassezonas.lv. Viņas vārdi vislabāk raksturo šo sieru: “Mozarella Buratta ir produkts, kurš reti kaut ko izsaka, izdzirdēts pirmo reizi, bet pēc pirmās reizes, kad tas pagaršots, ir skaidrs, ka atpakaļceļa vairs nav. Burrata paliek ikviena laba siera mīļotāja ēdienkartē.” Mums kā īpašajiem viesiem tika dubultporcija un līdz ar to arī dubultprieks un dubultbauda ēdot! Siers ir ļoti sātīgi, taču ja ir iesākts – grūti apstāties.

Mārim saimnieki iesaka izvēlēties restorāna otru firmas ēdienu, kas ēdienkartē ir jau no pirmās dienas un domājams tur arī paliks –Cochon de lait Facon Porchetta, Gratin de Maccheroni au Foie gras (18 Eur) (Krāsnī cepta, ar gaļu pildīta, piena sivēna rulete, cepti, un ar foies gras, pildīti maccheroni pastas rulīši). Redzot, cik labi izskatās ēdiens, nav šaubu, ka arī garša būs laba. Māris to apstiprina un zinu, ka viņš labprāt neļautu man nogaršot pastu ar foie gras tikai tadēļ, lai pašam paliktu vairāk. Bet vīra gods to neļava izteikt skaļi. Ar foies gras pildīta pasta bija vienkārši debešķīga. Es kā pamatēdienu izvēlējos Supreme de volaille fermier, fricasse de cocos de Paimpol et truffe d’ete (17 Eur) (Pildīta vistas fileja, balto pupiņu, sauktu par Cocos de Paimpol, sautējums un vasaras trifeles). Nekad neesmu bijusi liela pupiņu cienītāja, bet konkrētās cocopupiņas man dikti iet pie sirds. Jā tās varētu dabūt arī Latvijā, tad noteikti tās gatavotu arī mājās. Jean Philippe izvēlējās ēst zivi – Filets de Saint Pierre grillé au gros sel, romaine du jardin comme une César (24 Eur) (Zandarta fileja grilēta uz sāls, romiešu salāti no dārza Cēzara gaumē). Zivs mīksta, sulīga un ļoti svaiga. Gardi!

Klāt tika dzerti Sardīnijas vīni, ko mūsu vietā izvēlējās saimnieki. Šoreiz uzticējāmies viņu gaumei un tas atmaksājās. Sākām ar baltvīnu Vermentino di Sardegna “Argiolas – Costamolino” un turpinājumā sekoja sarkanvīns Cannonau di Sardegna “Argiolas – Costera”. Šie vīni mums atgādināja mūsu kāzu ceļojumu, kuru laikā baudījām tikai un vienīgi Sardīnijas vīnus (diemžēl retums Latvijā). Neiztrūkstoš šī vakara noslēgums bija arī glāze īstas grapas.

Tas viennozīmīgi bija brīnišķīgs vakars ļoti labā restorānā! Ja jūs esat Nicā, tad noteikti iesaku apmeklēt restorānu Vino Cusina, jo domāju, ka nenožēlosiet. Ēdienkarte šeit tiek mainīta katru mēnesi. Tikai piena sivēns un Buratta nepazūd, jo tāda ir klientu vēlme!

 Buratta mocarellas siers ar svaigiem tomātiem.

 Pildīta vistas fileja, balto pupiņu, sauktu par Cocos de Paimpol, sautējums un vasaras trifeles.

 Zandarta fileja grilēta uz sāls, romiešu salāti no dārza Cēzara gaumē.

Jauku nedēļu vēlot,

Inga

P.s. Bildes no maniem un restorāna krājumiem.

Vino & Cucina
118 bis, Boulevard de Cessole 
06 300 Nice
http://www.vinocucina.eu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: