Atgriešanās mājās

Tie, kas mani pazīst, zina, ka Francijas dienvidi ir manas otrās mājas. Lai gan kādu laiku atpakaļ tās bija vienkārši manas mājas. Pēc atgriešanās Latvijā ik pa laikam cenšos atgriezties zemē, kurā pavadīju 7 gadus, lai satiktu draugus un prtams nodotos gastranomiskām “izvirtībām”.

Pirms pāris nedēļām biju devusies mazās brīvdienās, lai baudītu sauli, siltu laiku, kā arī gardas, interesantas un kvalitatīvas maltītes draugu lokā. Trijās dienās, kuras pavadīju dienvidjūras piekrastē, paspēju pabūt 3, konceptu un stilu ziņā dažādos, restorānos.

La Bastide Gourmande

Pirmajā vakarā kopā ar studiju laika draugiem atstājām Nicu un devāmies kalnos, lai apmeklētu restorānu – viesnīcu “La Bastide Gourmande”. Izbraucot no Nicas, jādodas maza kalnu ciemata St Paul de Vence virzienā uz tikpat mazu miestu – La Colle- sur-Loup. Pārāk tālu un augstu nav jābrauc un pavisam drīz gala mērķis ir sasniegts. Šo restorānu izvēlējāmies tādēļ, ka šeit saimnieko jauns talantīgu pavāru pāris (vīrs un sieva), par kuriem bijām dzirdējuši labas atsauksmes un piedevām restorāns ir ieguvis Agriculture Biologique AB sertifikātu, kas nozīmē restorāna piedāvājumā ir bioloģiski tīra pārtika.

Ierodoties restorānā pirmais mūs sagaida liels, mīļš, lempīgs labradors, kas par godu katram viesim atver acis, paceļ galvu, bet no siltās migas gan iemācīts ārā nekāpt. Bez iepriekšējas rezervācijas restorānā atrast brīvu galdiņu būs sarežģīti, jo vietu skaits ir ierobežots. Visu dara paši saimnieki un viens palīgs – gatavo ēst, apkalpo klientus gan restorānā, gan viesnīcā. Uzsākot sarunu ar saimnieku Aleksandru, secinām, ka mums visiem ir kopīgas gan iepriekšējās darba vietas, gan skolotāji un pat kolēģi! Pasaule ir maza. Aleksandrs atklāj, ka drīzumā plāno pieņemt papildus, jaunu darbinieku, jo 4 gadus intensīvi strādājot ģimenes biznesā, viņam nav bijusi neviena brīva diena, līdz ar to liela daļa spēku ir izsmelti. Restorāns un arī viesnīca ir ļoti vienkārši iekārtoti, bez īpašas izdomas un atraktivitātes. Savukārt par traukiem ir piedomāts vairāk.

No piedāvātās ēdienkartes, katrs izvēlējāmies Menu Dégustation par 39,00 EUR, kas sastāv no šefpavāra uzsauktajām uzkodām, pirmā ēdiena, pamatēdiena, siera izlases un saldā ēdiena. Cena uz kopējā fona nav augsta (izvēloties no kartes, kopējā summa būtu lielāka), taču tā nav arī maza. Viennozīmīgi, izmaksas ietekmē arī tas, ka pasniegti tiek bioloģiskie pārtikas produkti – sākot no dārzeņiem un beidzot ar gaļas produktiem un jūras veltēm. Es izvēlējos vakaru sākt ar pīles foies gras, pagatavotu trīs veidos: mājas terīne, foie gras ar muskatvīnu un šokolādi, un viegli apcepts fois gras. Kā pamatēdienu izvēlējos bioloģiskās jūras ķemmītes ar citrusaugļu mērci un dārzeņiem. Desertā – pain perdue, kas atgādina pienā izmērcētu un apceptu maizīti ar cukuru, bioloģiskiem banāniem un mājās gatavotu krējuma saldējumu.

Kaut ēdiens pats par sevi bija ļoti labs, tas tomēr neattaisnoja uz sevi liktās lielās cerības. Kopīgi ar draugiem secinājām, ka pasniegtajos ēdienos mums trūka smalkuma un delikateses (finesse et delicatesse). Ja ēdienam, kaut bioloģiski un ekoloģiski tīram, ir pietiekoši augsta cena, tad tam jābūt arī pasniegtam atbilstošā līmenī. Toties, pozitīvā atmosfēra un jaukā komunikācija ar īpašniekiem nodrošināja patiešām interesantu vakaru. Iespējams, ka šeit mēs atgriezīsimies, kad restorānam būs atvērta terase ar skatu uz kalniem un baseinu.

Adrese:
La Bastide Gourmande
660, route de Dagnes
06480 Colle-sur-Loup
www.labastidegourmande.fr

MC2

Nākamajā dienā man sanāca būt Monako un radās izdevība doties pusdienās pie sava bijušā kursa biedra un mīļa drauga. Apmeklēju jauno Vidusjūras restorānu MC2 (nosaukums gan nav ņemts no slavenās Einšteina formulas, bet gan vienkāršs saīsinājums vārdiem Mediterranean cuisine).

Restorāns, kas atrodas uz galvenās Monako ielas atvērts kopš 2010.gada novembra un ir iekarojis daudzu vietējo sirdis – lai paēstu šeit pusdienas, vai vakariņas, iepriekšēja rezervācija ir nepieciešama. Restorānā vietas nav daudz, jo…šeit taču ir Monako un biznesa tikšanām tiek izmantotas visas pieejamās telpas. Restorānam ir arī neliela terase un jau tagad ir izpirktas visas vietas uz Monako lielāko pavasara pasākumu – F1 Grand Prix. Otrs 2011.gada lielākais gada pasākums ir vasarā gaidāmās prinča Alberta kāzas.

MC2 nav vienotas ēdienkartes, pusdienās un vakariņās jums piedāvā to, ko pavāru komanda (2 cilvēku sastāvā) ir sagatavojusi no konkrētajā dienā pieejamajiem svaigajiem produktiem. Menu sastāvā ir divi ēdieni un deserts, kā arī glāze vīna, cena – 28.00 EUR. Pastāv iespēja ēdienu sagatavot arī līdzņemšanai. Līdzi ņemšanai pieejamo ēdienu izvēle ir gana plaša: salāti, sendviči un uz vietas gatavoti augļu kokteiļi, dzērieni  un dažādas tradicionālas Vidusjūras veltes.

Dienā, kad pusdienojām MC2, pavārs Jean Philippe Bolndet (tas ir tas mans mīļais draugs) mums piedāvāja sniega salātus ar anšoviem un svaigu zaļumu mērci pirmajā ēdienā un liellopa gaļas steiku ar krāsnī ceptiem kartupelīšiem un sarkanvīna – šalotes sīpolu mērci kā pamatēdienu. Saldajā ēdienā mēs mielojāmies ar šokolādes saldējumu ar mandeļu cepumiem, kas tika gatavots uz vietas. Deserts man bija krietni par saldu, jo neesmu šokolādes mīļotāja. Neskatoties uz to, ka šo faktu mans franču draugs zināja, tik un tā uzstāja, lai vienkārši ēdu bez komentāriem.

Apkalpošana šeit ir ātra un raita, jo Monako laiks ir nauda un nauda ir laiks. Taču ja laiks (un nauda) ir pietiekoši, tad var nesteigties un maltīti baudīt lēnā garā, kā to darīja pensionētās vecmāmiņas pie blakus galdiņa.

Viennozīmīgi šeit iztērētie 28.00 EUR ir daudz labāka investīcija, kā iepriekšējā dienā kalnu restorāniņā iztērētā krietni lielākā naudas summa.

Adrese:
MC2
27, boulvard Albert 1er
98800 Monaco

Le Vauban

Tālāk mūsu ceļi veda uz Antibām (Antibes), kas ir maza ostas pilsētiņa starp Nicu un Kannām. Visjaukākie restorāni šeit slēpjas mazās vecpilsētas ieliņās un vienā no tādiem – Le Vauban – strādā vēl kāds mans draugs, kādreizējais kursa biedrs. Ģimenes restorāns, kur tiek pasniegti tipiski franču ēdieni modernā izpildījumā. Kā visos labos restorānos, iepriekšēja rezervācija ir ieteicama. Taču darba dienu vakaros, tas nav obligāti. Iekārtojums mierīgs, tipiskās, šim reģionam atbilstošās mierīgās krāsās, sveču gaisma un balti galdauti uz visiem galdiem. Prieks, ka glāze auksta šampanieša mani jau gaida….skaisti, labi un patīkami.

No piedāvājuma izvēlējos Menu Vauban, kas sastāv no 2 ēdieniem un deserta, kura cena ir 29.00 EUR. Kā pirmo ēdienu izvēlējos grilētas jūras ķemmītes topinambūru velouté (bieza mērce vai gandrīz biezzupa, uz buljona bāzes) ar Burgoņas (Bourgognes) trifelēm. Ilgi domāju, ko ņemt kā pamatēdienu: Viegli ceptu mencas fileju ar olīvu un zirņu “panisse” (sava veida biezenis, ko oriģināli taisa no zirņu miltiem un apcep vai fritē) vai paipalu stilbiņus ar kartupeļu – trifeļu biezeni. Tā kā pirmajā ēdienā man jau bija trifeles, tad izvēlējos zivi. Savukārt galda biedrs ņēma pērļu vistiņu, tā bija iespēja nogaršot abus. Saldajā ēdienā izvēlējos mandarīnu mousse ar svaigiem mandarīniem un citrusaugļu saldējumu. Apkalpošana mierīga, bez steigas, bet bez liekas kavēšanās starp ēdieniem. Lai gaidīšana būtu patīkamāka, tad starp pirmo un pamatēdienu, tika pasniegts tradicionālais sorberts. Sorbets ļauj vieglāk sagremot ēdienu (tādēļ, maltītes labāk beigt ar svaigu un gardu sorbertu, kā lielu šokolādes kūku), kā arī noņem pirmā ēdiena garšu un ļauj sagatavoties nākamajam ēdienam.

Šis viennozīmīgi bija visšarmāntākais restorāns, kur pabiju šajās dienās.

Adrese:
Le Vauban
7 bis, rue Thuret
06600 Antibes
www.levauban.fr

Šie nebija vienīgie restorāni, kuros paspēju pabūt īsajās brīvdienās. Turpinajums sekos…

Tomēr ikreizi, kad dodos uz kādu jauku smalku vai nemaz ne-smalku ēstuvi ārvalstīs (it sevišķi zemēs, kur ēšana ir kultūra) mani nomoka jautājums…kapēc mēs, latvieši neprotam baudīt ēdienu tā, kā to dara franči, spāņi, itāļi, tagad jau arī skandināvi? Man prieks, ka pēdējā laikā situācija Latvijā jau ir uzlubojusies, bet tik un tā, mums vēl tāls ceļš ejams.

P.s Photo – kā vienmēr! Bet šoreiz ēdienu bildes būs, tikai vēl ceļo no saulainajiem krastiem!

Comments
3 Responses to “Atgriešanās mājās”
  1. Linda says:

    Mmmm, pec shii apraksta gribas atgriezties Rivjeeraa….. Paldies par iedvesmojosho aprakstu (kaa vienmer!). Starp citu, pilniigaa piekriitu viedoklim pedeejaa rindkopaa . Jautaajums paliek atklaats…!!

Trackbacks
Check out what others are saying...
  1. […] ir kāda sava īpaša lieta, ar kuru palepoties. Antibās esošajam restorānam Le Vauban (par šo restorānu jau reiz rakstīju), kur atkal bijām iegriezušies, jau kādu laiciņu ir īpašs olīveļlas un arī balzamiko […]



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: