Rossini & Otella – mazie un gardie Itāliskie vakari

Jau ilgāku laiku  viens no mūsu rajona iecienītākajiem restorāniem ir “Rossini”, dēvēts par restorānu – picēriju. Omulīga, itāliska, vienmēr cilvēku pilna vieta, kur pat mēs, ielas pretējā gala kaimiņi, iekšā tiekam, ja esam veikuši rezervāciju. Ir gan pāris reizes, kad žēlīgās acis nostrādā un var tikt bez rezervācijas. Īpašnieki – gana jauni, eleganti un izsmalcināti vīrieši, kas nebaidās uzvilkt viesmīļa tērpu un ķerties pie darba, apkalpojot viesus. Jo tikai tā, viņi “var redzēt, ka viss ir tā kā vajag un nodrošināt klientam to, ko ir iecerējuši”. Lieki teikt, ka tas ir atmaksājies. Turpat blakus ir atvērts restorāns “Ottella”, jo kā atdzina īpašnieki, tad nav spējuši uzņemt visus apmeklētājus esošajā restorānā, līdz ar to nācies atvērt jaunu. Tas, manuprāt, negadās bieži. Un vēl, vasaras terase! “Rossini” ir vasaras terase jau no pirmās atvēršanas dienas un domāju, ka arī “Otella” būs restorāns, kur vasaras pasēdēt terasē.

Restorāns “Ottella” ir veidots vairāk kā vinotēka un stila ziņā mazliet izsmalcinātāks kā “Rossini”. Ar prieku iedomājos, kādi bija īpašnieku un viņu sabiedroto vakari, lai sakrātu visu to vīna pudeļu korķus, kas redzami restorānā. Interesanti bija ieraudzīt tās pašas viesmīļu sejas, kuri strādā “Rossini”. Bet tas esot tikmēr, kamēr viss iešūpojas.

Runājot, par ēdienkartēm, tad “Rossini” ēdienkarte man arvien ir tuvāka, bet tas varbūt ir tādēļ, ka jaunajā restorānā viss vēl jauns un, pieļauju, virtuves komanda vel nav iestrādājusies. “Rossini” ir jūtams tas, ka pavāri labi zina, ko dara. Garšas ziņā, ne vienam, ne otram – nav kur piesieties un nevēlos teikt nevienu sliktu vārdu. Cenu līmenis abos restorānos ir līdzīgs un es teiktu demokrātisks. Pastāv iespēja atrast ēdienus par ļoti, ļoti demokrātiskām cenām un var arī atrast tādus, kuru cenas ir vidējas un augstas. Taču, kā vienā tā otrā restorānā, ēdienu izvēle ir plaša un katra gaumei noteikti atradīsies kas atbilstošs – sākot no picām, salātiem un pastām, un beidzot ar gaļas un zivju ēdieniem.

“Ottella” piedāvā arī lielisku grillētu ēdienu izvēli. Man jau ļoti patīk tas galdiņš, kur var redzēt lielo “Ottella” grilu un virtuves plašumus. Tikai, ja tiek veidota virtuve, kuru var redzēt apmeklētājs, tad būtu jāpiedomā vairāk pie virtuves darbinieku apģērba. Vismaz tajā periodā, kad restorāns pilns klientu. Restorānā, visu apmeklētāju redzes lokā ir arī kvalitatīva un skaista ar roku darbināma itāļu šķiņķu un gaļas griežamā mašīna.

Pēdējo reizi, kad bijām “Rossini” ar prieku kārtējo reizi ēdām itāļu ēdienu. Tajā nedēļā tas nebija mūsu pirmais itāļu vakars, bet labākais gan. Man patīk, ka itāļu ēdiens nav samākslots, bet ir kvalitatīvs, svaigs un galvenais patiess. Ja risotto, tad no īstiem rīsiem un ar svaigu parmesan sieru, vārītu gardā buljonā. Ja mozzarella, tad balta, mīksta un sulīga.

Konkrētajā vakarā, kad apmeklējām restorānu, manā ēdienu izvēlē nebija mans ierastais ēdiens Mozzarella di Bufala alla Caprese jeb rukola salātus ar buffalo mozzarella sieru, tomātiem un pesto mērci (4.55 Ls). Māra izvēlē šoreiz bija liellopu gaļas tartars. Vislabāk no šī vakara man atmiņā palicis mans Risotto ar parmesan sieru un trifelēm (cena bija, ja nemaldos ap 6.00 Ls)! Tā smarža vien bija ko vērta (ir gan cilvēki, kam trifeļu smarža nepatīk! Es aiz sajūsmas ģībstu). Un risotto tika pagatavots no īstajiem rīsiem, pareizi vārīts un ar izcilu garšu.

Tāpat kā restorānā “Rossini”, arī jaunatvērtajā “Ottella” ēdienkarte ir plaša un izvēli līdz ar to nav tik vienkārši. Pirmajā reizē grūti gāja, bet izdevās.

Sākumā pasūtījām Selezione di Pane Italiano con Pancetta jeb itāļu maizes izlasi ar kausētu pančetu (0,35 Ls/ no personas), mūsu ierasto minerālūdeni bez gāzes un ar citronu, kā arī vīnu. Vakara noskaņa darīja savu un izvēlējāmies labu itāļu mājas vīnu karafē.

No ēdieniem es izvēlējos salātus Stracciatella jeb serzetto salātus (citviet saukti par mâche, atgādina āboliņa lapiņas) ar stracciatella sieru (līdzīgs kā mozzarella, tikai sāļāks un tāds staipīgs, bez īstas formas), ķiršu tomātiem un Altesino olīveļļu (ko var arī turpat nopirkt), kas bija tāda rūgtena (4,95 Ls). Salāti pasniegti ļoti vienkārši, uz vienkāršiem dienvidnieku stilā apzīmētiem šķīvjiem, taču garšas ziņā – ideāli! Māris kā pirmo ēdienu ņēma Tartare di Manzo jeb vērša gaļas tartars ar ratatouille dārzeņiem (baklažāni,tomāti,sīpoli,paprika, cukini) un paipalu olu (4,95 Ls). Gaļa svaiga, labi sagatavota un garšvielas pievienotas pēc klienta vēlmes.

Maza piebilde: šeit visus ēdienus pasniedz krāsainos, dienvidnieciskos traukos (neteikšu itāliskos, jo nedaudz atgādināja arī Franču Provence stilu). Ideja ļoti laba, jo ne vienmēr tieši balti trauki ir tie labākie. Taču, ņemot vērā visu pārējo restorāna iekārtojumu un stilu, prasījās, lai šie trauki, tieši apgleznoti un krāsaini, būtu tādā pašā līmenī.

Kā otro ēdienu es izvēlējos Crema di Zucca con Capesante e Tartufo Nero jeb ķirbju krēmzupu ar jūras ķemmītēm un melnām trifelēm (4,95 Ls). Trifeļu dēļ. Tomēr šoreiz nošāvu mazliet garām. Mana vaina, es nepārliecinājos, vai tur nav ingvers (ar ko es ļoti slikti sadzīvoju). Ingvers diemžēl traucēja izbaudīt šo ēdienu. Pat trifeles nepalīdzēja. Secināju, ka ķirbis, rozmarīns un ingvers ir trīs lietas, ko kopā es nejauktu. Garšu savienojums manī sajūsmu neraisīja. Lai nu kā, ēdiens kā tāds bija pagatavots kvalitatīvi un jūras ķemmītes bija mīkstas, ne sīkstas. Māris izvēlējos uz oglēm gatavoto Argenīnas liellopa filejas steiku (9,95 Ls) ar rozā piparu mērci (0,90 Ls), un ar sviestā ceptiem kartupeļiem, šalotes sīpoliem, svaigu rozmarīnu, ķiršu tomātiem un olīvām (1,95 Ls) piedevās. Vīrs teica un es arī pārliecinājos, ka gaļa bija labi grilēta, mīksta un viegli griežama, vienīgi mērce prasījās stiprāka. Es zinu kāda ir rozā piparu mērce, tādēļ liekas, ka šai nedaudz trūka pareizas un izteiktākas garšas. Piedevas vienkāršas, taču gardas. Šalotes sīpolus es tomēr vai nu būtu pacepusi mazliet vairāk, vai arī vislabāk karamelizējusi.

Vakara noslēgumā, kā vienmēr, labs un stiprs espresso. Māris izvēlējās siera kūku ar svaigām ogām (ap 3.00 Ls). Lai gan tā no šķīvja ātri pazuda, pienākums atkal lika teikt, ka mana siera kūka ir labāka. Šoreiz gan likās, ka saka to tādēļ, ka jāsaka!

Pirms prom došanās vēl izpētījām vinotēkas piedāvāto vīna klāstu, gudri parunājām un uzklausījām vienu no īpašniekiem. Māris, protams, iegādājās vairākas pudeles, jo … vienkārši gribēja. Es, savukārt, pielipu piedāvāto olīveļļu plauktiņam. Rezultātā mājās gājām ar pilniem iepirkuma maisiņiem.

Vakari ārpus mājas, ko pavadām restorānos vienmēr ir labi un jaunu iespaidu pilni. Tā tas ir arī ikreiz, kad aizejam uz kādu no šiem restorāniem. Ir dažas mazas nepilnības un sīkumi, par kuriem varētu diskutēt, bet šoreiz to nedarīju apzināti! Atmosfēra šeit ir lieliska un ar katru reizi var redzēt uzlabojumus. Un man patīk. Mārim patīk.Un zinu, ka arī daudziem citiem patīk. Un tam ir iemesls. Ir arī pierādījums – katru vakaru restorāni ir pilni.

Gaidot nākamo nedēļu, kad baudīšu sava labākā drauga sniegumu viņa jaunajā restorānā, vēlu jums visu to labāko!

Lai garda nedēļas nogale,

Inga

Restorāns – picērija “Rossini”

Pumpura iela 6, Rīga
www.rossini.lv

Vinotēka – kafē – restorāns “Ottella”

J.Alunāna iela 2, Rīga
www.ottella.lv

P.s Nav nekas jauns, ka bilde nav manis fotogrāfēta! Vēl arvien nelepojos ar savām fotogrāfes spējām.

Foto – www.rossini.lv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: