Provansa – vivre en français

Kad  jaunais gads sagaidīts un visi svētki nosvinēti, tad atkal var sākt dzīvot normāli, skriet uz darbu un mēģināt tikt līdzi laikam. Pirmās divas darba dienas pēc svētkiem likās kā vesela mūžība, kas nekad nebeigsies. Lai kaut nedaudz izskaistinātu šo garo darba nedēļu (5 dienas!!!) nolēmām iziet pastaigāties pa rajonu. Nekur tālu jau gan netikām, tikai pāris soļi un atdūrāmies pie “Provansas” durvīm. Ārā vējš auksts, sniegs snieg un nemaz nav silti – nav divu domu, ejam iekšā.

Pirmais un ļoti patīkamais pārsteigums mūs sagaida jau verot vaļā durvis. Smaidīgs mūsu mīļais viesmīlis. Neslēpjot izbrīnu viņu redzot šajā restorānā, jau secinām, ka vismaz serviss šeit būs ļoti labs. Pirms restorāns Provansa mainīja telpas un atradās vēl Lāčplēša ielā, mums jau reiz bija iespēja to izbaudīt. Tas arī ir iemesls, kādēļ tik ilgi nevarējām saņemties un aiziet uz jaunajām telpām. Toreiz pat ēdiens un apkalpošana nebija tik slikti, vienkārši bija kaut kas neizskaidrojams, kas mūs Lāčplēša ielā neuzrunāja.

Iekārtojums šeit ir atšķirīgs no tā, kas bija iepriekšējās telpās (vismaz laikā, kad es pēdējo reizi tur biju). Tas ir labi, jo šis mums liekas viesmīlīgāks. Telpas arī šeit ir mazākas un tas atmosfēru padara omulīgāku. Restorāna telpas iekārtotas vienkārši, bet tajā pat laikā nedaudz svinīgi. Šādu iespaidu rada, gan mīkstie krēsli, greznā lampa, un lielie rāmji gleznām un spoguļiem, gan baltie galdauti uz visiem galdiem. Patīkama mūzika fonā bija visa vakara garumā. Saņemot ēdienkarti, secinu, ka tās visdrīzāk ir atceļojušas no iepriekšējā restorāna. Nedaudz izlec no kopējā stila, bet piedodam.

Šefpavāra Tomasa Godiņa piedāvājums ēdienkartē ir gana plašs. Manas acis uzreiz meklēja foies gars vai St Jacques (jūras ķemmītes) un patīkami uzelpoju, atradot abus. Dzirdēju jau vīru sakām: “Vai ko citu bez fois gras ņemsi?”. Ilgi lasījām un pētījām ēdienkarti. Mums palīdzēja arī viesmīlis, kurš varēja ieteikt ko īpašu, kā arī pastāstīt par ēdieniem. Nemaz nerunājot par dzērieniem. Mēs pilnībā šoreiz uzticējāmies viesmīļa gaumei, zinot, ka būs labi.

Es neizskaidrojamu iemeslu dēļ, tomēr, šoreiz atteicos no foies gras par labu jūras ķemmītēm. Tas laikam to bumbieru dēļ, kas piedāvāt kopā ar fois gras. Bumbierus neēdu. Kā pirmo ēdienu izvēlējos Apsvilinātas jūras ķemmītes ar zaļumu velouté un saldskābmaizi (7.00 Ls) un otrajā Latvijas sēņu krēmzupu ar trifelēm un ceptiem grauzdiņiem (4.80 Ls). Māris kā pirmo ēdienu paņēma Biešu krēmzupu ar zilo sieru, bumbieriem, rukolu un bumbiera čipsiem (3.00 Ls). Pēc viesmīļa ieteikuma otrajā ēdienā viņš ēda Lēni ceptu pīles krūtiņu ar pastinaku biezeni, cigoriņu marmelādi un apelsīnu mērci (10.50 Ls). Runājot par vīniem, mēs dzērām Pinot Grigio baltvīnu (3,50 Ls/glāze) un itāļu sarkanvīnu Valpolicella (cenu diemžēl nepiefiksēju).

Ilgi nebija jāgaida, līdz mums tika atnesta silta, svaigi cepta maizīte. Ar graudiem, ar zaļumiem un ar citām garšvielām. Sviests un olīvu tapenade bija lielisks papildinājums. Patīkams pārsteigums bija šefpavāra sveiciens – baltā zivs želejā ar ingveru. Vienkāršs, garšīgs un nesamākslots ēdiens. Nekas lieks. Žēl, ka vēl arvien tikai daži šefpavāri Rīgas restorānos par šādu viesu pārsteigšanu ir aizdomājušies un liels prieks, ka Tomass Godiņš to nav aizmirsis. Kad esam izbaudījuši pārsteigumu, ilgi nav jāgaida un pirmais ēdiens ir klāt.

Jūras ķemmītes ir labi pagatavots – nav sīkstas un pārvērstas gumijā, bet ir maigas, mīkstas un mutē kūstošas. Gatavotas pareizā temperatūrā. Klāt dārzeņi zaļumu mērcē – velouté. No saldskābmaizes pagatavoti plāni, plāni un kraukšķīgi čipsi. Kopējā garša dienvidnieciska un varētu teikt pat vasarīga. Garšīgi. Mārim atnestā biešu krēmzupa izskatās apetelīgi. Man patiess prieks, ka vismaz kāds bez sievasmātes un vedējmātes, manam vīram var likt apēst veselīgās bietes! Atzīstos, man kā sievai tas izdevies tikai vienu reizi! Kļūda laikam bija, ka liku ēst svaigas (bet ir taču tik garšīgas). Zilais siers dot nepieciešamo stiprumu un kopā ar bumbieri tas noņem specifisko (bet garšīgo) biešu garšu. Kā parasti saku krustmeitai (3 gadi), tā šoreiz teicu vīram: “Malacis, izēdi tukšu šķīvi. Būs veselība”.

Starp ēdieniem mums atnesa smiltsērkšķu sorbertu. Vēl viens labs pārsteigums, par ko visi pavāri nepadomā. Pēc pirmā ēdiena man atnesa Latvijas sēņu zupu. Franču restorānā Latvijas sēņu zupu pasūtīju tikai dēļ tai klāt pievienotajām trifelēm. Smaržoja ļoti labi un patiešām pēc trifelēm. Smaržas pēc vien es atkārtoti šo zupu paņemtu. Garša bija laba, tikai es neesmu pārliecināta, ka 100% visas zupā esošas sēnes bija tradicionālās Latvijas sēnes. Bet tās ir detaļas, ko tad man jānoskaidro ar šefpavāru, pirms ko saku vairāk. Zupas porcija, kaut uz pirmo skatu liekas maza, bija ļoti sātīga un vairāk es arī nemaz nevarētu apēst. Mārim atnestā pīle tik uzkrītoši kā manas trifeles nesmaržoja. No pastinakiem bija pagatavots biezenis, kas patiešām garšoja pēc tīriem pastinakiem. Kopā ar apelsīnu mērci un cigoriņiem, bija labs saldi – skābā savienojums. Pīles fileja mīksta, viegli griežama un vienkārši pagatavota. Tā kā mans vīrs mīl arī vienkāršas lietas, tad viņam tas iet pie sirds. Pieļauju, ka kāds cits būtu gaidījis ko drusku izsmalcinātāku. Bet garšas ziņā, ne kur piesieties, ne ko atņemt.

Tā kā desertus un kūkas es tikai mīlu gatavot, ne īpaši ēst, tad saldajā ēdienā skatījos tikai uz crème brûlée. Tomēr zupa bija pietiekoši sātīga un deserta vietā palūdzu tikai otru karotīti, lai varētu pagaršot vīra pasūtīto siera kūku ar upeņu balzāmu. Sev paņēmu espresso. Māris saka, ka manis gatavotā siera kūka ir vislabākā un arī šī siera kūka nepārspējot manu. Tas nekas, ka vīra pienākums ir to teikt. Man tik un tā ir patīkami to dzirdēt. Taču pašai pagaršojot, neko sliktu pateikt nevaru, taču arī par izcilu (tādu, kas mutē kūst) to neslavēšu. Bija laba. Itāļu kafija Lavazza franču restorānā ir stipra un man ideāls noslēgums vakariņām.

Restorāna Provansa cenas var uzskatīt par vidēji augstām. Cenas ir sākot no 2.00 Ls par uzkodām (respektīvi, 1 austere = 2.00 Ls) un beidzot ar 26.00 Ls par medījuma gaļu. Ceru, ka arī citiem viesiem apkalpošana ir tik pat laba kā mums un ka tas ir arī gadījumā, ja viesmīlis nav personīgi pazīstams.

Vēl viena laba lieta ar restorānu Provansa ir viņu piedāvātās biznesa pusdienas – trīs ēdienu menu par 5.50 Ls. Klusajā rajonā nav nemaz tik daudz vietu, kur aiziet tieši lietišķās biznesa pusdienās. Zinu, kas šo piedāvājumu regulāri izmanto un ir apmierināti.

Restorāns Provansa piedāvā pašceptas kūkas. Vitrīnā vēlajā vakara stundā nebija īpaši liels piedāvājums, taču kādu dienu noteikti iešu palūkoties piedāvājumu un varbūt pat kaut ko izmēģināšu. Taču tas jāatceras svētku reizēm, kad pašu būs piemeklējis slinkums!

Kamēr ārā snieg un puteņo, jāspēlē Scrabble un jādzer….visu, kas silda. Mums svētku brīvdienās topā bija, protams, šampanietis un franču Armagnac (armanjaks). Tradīcijas turpinās.

Lai jums silti un neslīd kājas.

Inga

Restorāns Provansa
Strēlnieku iela 1a, Rīga, LV-1010

www.restoransprovansa.lv

P.s. Fotogrāfijas no www.restoransprovansa.lv. Arī 2011.gadā fotogrāfēšanu uzticu šājā jomā krietni zinošākiem cilvēkiem par mani.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: