Domini Canes – vienkārši un mierīgi

Svētdienas pēcpusdienā, kas kā par brīnumu bija brīva no ikdienas rūpēm un skriešanas, nolēmu savai virtuvei piešķirt brīvdienu. Elpojot svaigo, bet nu ļoti, ļoti auksto gaisu, lēnā solī ejot pretīm lielajiem vējiem nonācām pie “vecā grieķa” durvīm. Pie restorāna “Domini Canes”. Ar grieķu virtuvi un pašu Grieķiju tam nav nekāda sakara, vienkārši kādreiz šajās telpās bija grieķu restorāns, kas man ļoti patika. Tā nu mūsu valodā “Domini Canes” vēl aizvien turpina būt par “veco Grieķi”.

Šis restorāns priekš manīm ir mīļa, nesteidzīgu pusdienu vieta, kur labprāt iegriežos gan viena, gan kopā ar kādu. Atmosfēra šeit vienmēr ir mierīga un nesteidzīga, neskatoties uz to, ka lielākoties restorāns ir cilvēku pilns. Tāpat arī šoreiz, brīvs ir palicis tikai viens mazs galdiņš pie loga (mana iemīļotākā vieta).

“Domini Canes” ēdienkarte ir vienkārša, pietiekoši plaša un cenas ir demokrātiskas. Ļoti drosmīgs ir pirmais teikums ēdienkartē (nevaŗēšu nocitēt precīzi), kas pasaka, ka šefpavārs (ja nekas nav mainījies, tad Ilmārs Briska – jauns,enerģisks un vēl labi dejo!!!) ir mākslinieks un katrs viņa radītais ēdiens ir kā mākslas darbs. Kapēc drosmīgs? Tādēļ, ka izlasot šādu teikumu, šefpavārs sev un savai komandai uzliek ļoti augstu,augstu latiņu.

Kad esam pasūtijuši savu ierasto negāzēto ūdeni bez ledus un ar citronu, ķeramies klāt pie ēdienkartes pētīšana. Neko daudz nav ko pētīt, jo diezgan ilgi ēdienkartē neesmu manījusi jaunumus. Toties ikdienas pusdienu piedāvājums tiek mainīts regulāri.  Kā pirmo ēdienu izvēlos Buljona zupa ar garšaugu kazassiera ravioli un tīģergarnelēm (3,70 Ls), lai otrajā ēdienā ēstu Taljatelle ar grilētiem dārzeņiem un parmezāna sieru (arī 3,70 Ls). Māris izvēlējās sākt ar Liellopa gaļas gulašzupu (3,70 Ls) un kā otro ēdienu paņēma Jūras velšu taljatelle ar tīģergarnelē (4,45 Ls).

Gaidot pasūtijumu ar svaigu aci nopētu restorānu un tā iekārtojumu. Manuprāt, veidojot šo restōrānu, ir atrasts lielisks balans starp labu kvalitāti, vienkāršību, eleganci un praktiskumu. Nekā lieka, nekas pārmērīgs, bet viss ir tīrs un labi uzturēts. Uz augstākās klases dizainu šis restorāns noteikti nav mērķējis, taču galvenais – laba, mierīga un patīkama atmosfēra – ir panākts. Kaut trauki un glāzes nav augstākās kvalitātes, tie ir piemēroti restorāna kopējam tēlam un atkal ar vienkāršiem līdzekļiem ir panākts maksimāli labi iespējams rezultāts. Vienīgi…salvetes. Tās, kas reiz bijušas linu, vairs savu funkciju īsti nepilda. Tā ar tām linu salvetēm mēdz notikt – tām ir tendence (bieži mazgājot) palikt par vienmuļām un nedaudz bēdīga paskata lupatiņām.

Neskatoties uz lielo viesu skaitu restorānā, ilgi mums nav jāgaida un jau pēc brīža tiek atnesta maizīte ar garšīgo un piparoto sviestiņu, tas šeit ir patiešām gards. Vienīgi, kādu laiciņu pirms pasniegšanas vajadzētu to izņemt no ledusskapja, lai to būtu vieglāk uzsmērēt. Ir reizes, kad par to šeit aizmirst, ir reizes, kad atceras.

Buljonzupa kā vienmēr šeit ir ļoti garšīga, ideālā stiprumā ar labi pagatavotiem kazas siera pildītiem ravioli. Šādu ēdienu būtu grūti sabojāt, jo vienīgais,kas nepieciešams ir labs buljons. To šeit pagatavot māk un tādēļ šī zupa ēdienkartē varētu palikt uz ilgiem laikiem. Lielopgaļas gulašzupa ir stipra, sātīga un ideāli piemērota ārā esošajiem laika apstākļiem. …….

Otrajā ēdienā pasniegtās pastas porcijas ir lielas un pēc sātīgas zupas pat grūti apēdamas. Man atnestā pasta sagatavota “al dente”, papildināta ar dažādiem dārzeņiem, biezu un sātīgu krējuma mērci un svaigu parmezāna sieru. Daudzi noteikti šausmēs iekliedzās, kā es kautko tik treknu varu ēst!!? Mīlīši, varu, jo gribu! Pastu ēdu reti, un kad ēdu, tad to daru no sirds! Prieks, ka ēdienkartē rakstot “dažādi dārzeņi”, reāli arī piedāvā dažādus: tomāti, baklažāni, cukini, burkāni un paprika. Visi (pat burkāni) ideāli mīksti, ar atsevišķi jūtamām garšām (tātad, nebija saldēti). Grūti gāja, taču savu pastas porciju apēdu. Māris ēda pastu ar jūras veltēm. Taljatelli pievienotās jūras veltes – tīģergarneles, mīdijas, kalmāri, āte bija labi pagatavotas. Ēdienu noformējums, kas sevi sākumā pieteica kā mākslas darbus, varēja būt izsmalcinātāks un vairāk pārdomāts.

Saldajam ēdienam nudien vairs nebija ne spēka, ne vēderā vietas.

Apkalpošana “Domini Canes” ir nepiespiesta, neuzbāzīga un varbūt pat nedaudz vienaldzīga. Nepārprotiet! Viss ir labi un savu darbu viesmīļi ir iemācījušies (vīna pudeles atvērt arī māk). Apkalpo klusējot un arī ēdiena izvēlē klientam brīvprātīgi nepalīdz. Tā kā restorāns ir mazs un mīlīgs, tad vēlētos nedaudz personīgāku attieksmi.

“Domini Canes” noteikti vēl apmeklēšu, jo Vecrīgā tā ir viena no labākajām pusdienu vietām gan ēdiena, gan cenu ziņā. Ēdienu cenas svārstās robežā no 1,75 (brokastis) līdz 6,96 (zivs).

Skārņu iela 18 / 20 Vecrīga
pretim Brēmenes muzikantu piemineklim

Lai Jums jaukas pirmssvētku dienas.

Inga (un protams arī Māris)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: