Demokrātiskais vīna bārs Garage

Piektdienas vakarā mans vīrs atnāca mājās no darba un paziņoja: “Siev’, es nopirku divas kastes šampanieša. Rozā. Tev garšos.” Es protams ļoti sapriecājos un uzreiz painteresējos,kāds šampanietis un kur ir iegādāts. Izrādās, demokrātiskajā vīna bārā Garage Berga Bazārā.

Nākamajā vakarā sapratu, ka jāiet izlūkos arī man, lai saprastu, kas tad īsti ir demokrātisks vīna bārs. Sarunājām labu kompāniju un devāmies četratā pavadīt jauku vakaru.

Ierodoties Berga Bazāra bijušā veikala Garage telpās, secinu, ka patiesībā nekas jau nav mainījies. Telpas ir tādas pašas, iekārtojumā nākuši klāt tikai pieskaņoti galdi un krēsli, kā arī nedaudz pamainīta lete, pieskaņojot to pavāra darba specifikai. Taču, mazā telpa, cilvēku un to čalu pilna, radīja patīkamu atmosfēru un likās,ka vakars būs labs,ļoti labs. Laipns viesmīlis mums ierādija galdiņu un pasniedza dzērienu un ēdienu karti. Tiesa, vienu uz 4 personām, bet tās šoreiz pat nemaz netraucēja. Kaut kā katrs jau zinājām, ko vēlamies un no ēdienkartes izvēlējāmies tikai tapas. Pēc brīža puisis atgriezās, lai pieņemtu pasūtijumu. Šeit sākās mazs sajukums. Pieņēmis pasūtijumu, puisis kādas klientes, burtiski aiz rokas aizvilkts, aizsteidzās pie cita galdiņa, tā arī neļaudams mums īsti saprast, pieņemts vai nepieņemts mūsu pasūtijumu. Pēc 10 minūtēm pie mums pienāca smaidīga meitene un jautāja, vai esam gatavi izvēlēties! Nu vismaz bija skaidrs, ka puisis mūsu pasūtījumu nebija pieņēmis, vien noklausījies mūsu vēlmes. Tā kā kompānija bija laba, noskaņojums jautrs un bija daudz ko pārunāt, tad šis pārpratums no mūsu puses palika nepamanīts. Tiešām, Garage bija pilna cilvēku un klientei (tai, kas mūsu puisi aiz rokas aizvilka prom) laikam bija patiešām svarīgs jautājums pārrunājams.

Sievietes izvēlējās šampanieti, Māris paņēma sarkanvīnu – Pinot Noir, un otrs kungs šoreiz palika pie tīras tējas. Neprasiet, kāpēc! Izvēlējāmies Garage tapas plati, divus laša tartare un arī austeres.

Tieši pretī mūsu galdiņam ļoti rosīgi strādāja Garage pavārs – Aleksandar Ločmelis Manevski (agrāk zināms kā Vincents sous chef). Vietas viņam maz un zinot, ko nozīmē strādāt publikas priekšā ne īpaši ērtos apstākļos, noliecu galvu viņa priekšā! Novēlu izturību un vēlreiz izturību. Nelieli mīnusi gan jāmin. Tā kā telpa nav veidota kā restorāns, tad šeit acīmredzami trūkst gan tvaika nosūcēja, gan air – condition. Tā rezultāta, bāra otrais stāvs ir ļoti karsts un apakšējā stāvā ik pa laikam vēdināšanas (gan smaku, gan svaiga gaisa dēļ) nolūkos viesmīļi ir spiesti atvērt durvis.

Izvēlētas tapas bija patiesi garšīgas, interesantas un arī sātīgas. Bija gan apcepta maizīte ar olīveļļu, filo mīklā pildīta spāņu chirozo desiņa, olīvas, mazās paipalu oliņas ar anšoviem, gaļas bumbiņas, gan dažādas mērcītes. Gardi!. Laša tartars labi pagatavots ātri pazuda vīriešu vēderos. Austeres lielas un svaigas. Labi, ka tās bija jau atdalītas no vākiem, līdz ar to ēšana vieglāka. Vienīgi, citroniņš nebija ielikts marlītē, kā rezultātā daļa citronu sulas, domāta austerēm, tika man acīs. Bet tas tiešām nebija kreņķu vērts.

Ēdienkartē minēts, ka saldais ēdiens ir atkarīgs no šefpavāra konkrētas dienas iedvesmas un izdomas. Šoreiz piedāvājumā bija crème brûlée. Visu vakaru vēroju, cik skaisti tie tiek apsvilināti, ka domās to jau ēdu. Diemžēl, brīdi, kad vēlējāmies pasūtīt desertu, pavārs ar patiesu nožēlu mums teica, ka palikusi tikai viena porcija. Bet, lai mēs nesatraucoties. Pie cita galdiņa, kur svin dzimšanas dienu (tiešām vienā stūrī vadoties pēc krāsainajiem baloniem un uzraksta virs galdiņa “Happy birthday” mums jau bija radusies doma, ka tiek svinēta jubileja), klientiem esot torte! Viņi mūs pacienāšot. Šādu piedāvājumu restorānā nenākas bieži dzirdēt, tādēļ mazliet šauboties un īsti nesaprotot tas ir joks vai nē, mēs bijām ar mieru. Un tiešām, pēc brītiņa mums atnesa trīs lielus tores gabalus. Uz manu jautājumu, vai cepta uz vietas, sekoja atbilde, ka nav gan, bet toties nebūšot par to jāmaksā! Crème brûlée bija labs un torte arī tīri tā nekas. Mazliet par daudz želantīna, bet tas jau atkal cits stāsts.

Gala rezultātā varu teikt, ka vakars bija gana interesants un izdevies! Apkalpošana ļoti vienkārša, ātra un galu galā demokrātiska. Ēdiens labs, dzērieni labi un ļoti labi. Vīni no visas Eiropas (Francijas, Itālijas, Vācijas un Spāņu Rioja), kā arī Dienvidamerikas (Argentīnas). Manu cieņu protams izpelnijās Laurrent Perrier Brut Millesime, Moët et Chandon, kā arī prieks bija beidzot Rīgā dzērienu kartē ieraudzīt Cava. Valentīna Grandāne, kas sastādījusi dzērienu karti tomēr ir un paliek profesionāle. Cenas – pietiekoši demokrātiskas. Ēdieniem, sākot no 3.00 lvl par tapām , 4.50 lvl – laša tartars un viena austere par 1,50 lvl. Vīns – sākot no 2,50 lvl par glāzi Proseco līdz pat 125.00 lvl par Moët et Chandon šampanieša pudeli. Dzirdēju, ka Garage princips ir – vislabākās kvalitātes vīns par ļoti labu cenu – good value for money. Piekrītu.

Atmosfēra lieliska un iekārtojums ar gaumi. Neko pielikt, neko atņemt.

Nobeigumā tomēr jāatzīst, ka ar laiku šī vieta manuprāt būtu vairāk jāpiemēro restorānam un lielam cilvēku skaitam. Tas attiecas uz tām pāris lietām, ko jau minēju  – karstums otrajā stāvā, gaisa apmaiņas trūkums un īstenībā arī WC. WC, kas derēja veikalam un dažiem tā apmeklētājiem vai darbiniekiem, nav gluži piemērota lielam cilvēku skaitam. Kaut vai tādēļ, ka tā ir tikai viena. Un pie liela klientu skaita, darbiniekiem to vienkārši nav iespēja uzkopt vakara gaitā. Visu vakaru uz WC bija nemitīga rinda, līdz ar to tā būtu viena no lietām, ko steidzami vajadzētu uzlabot.  Bet priekš pirmās reizes priekš mums tās bija tikai mazas nianses, par kurām ir vērts padomāt.

Vēl viena būtiska lieta par ko būtu nopietni jādomā ir pavāra darba vieta, viņa noslodze un aizstājamība. Dien dienā strādājot publiski, šaurā darba vietā, pie vāja apgaismojuma rodas darbinieka “pārdegšanas” risks. Līdz ar to īpašniekiem visu laiku ir jābūt rezerves plānam, jo Garage no citām vīnu baudīšanas vietām atšķir tieši virtuve un ēdieni. Ja nebūs laba virtuve, vienmēr kvalitatīvs ēdiens un mūžam enerģisks pavārs, tad šī vieta aizies nebūtībā.

Taču kopumā mums ļoti patika un demokrātiskais vīna bārs Garage ir vieta, kur vēl atgriezīsimies. Atgriezīsimies, lai baudītu demokrātiskus vīnus komplektā ar kvalitatīvu ēdienu. Ceram, ka ēdiena kvalitāte nemainīsies un būs nemainīgi augsta.

Telpas ir ideāli piemērotas arī privātiem pasākumiem. Patīkami, ka šādi labi projekti ir arī Rīgā.

Pirmās adventes svētku vakara Cava glāzi paceļot,

Inga

Demokrātisks vīna bārs Garage

Berga Bazārs, Elizabetes iela 83/85

Foto: publicitātes foto (gaismas tik tumšas, ka mūsu fotoaparāts nebija pietiekoši labs).

Comments
6 Responses to “Demokrātiskais vīna bārs Garage”
  1. Katrīne says:

    Ceru, ka kungs, kas pasūtīja tikai tēju, netika norāts.🙂 Man viena draudzene bija tur aizgājusi pusdienās un viesmīlis, uz teikumu, ka meitenes pie ēdiena dzers tēju, bija ārkārtīgi pārmetoši atbildējis: “kādu tēju?! Te taču ir VĪNA BĀRS!”. Kā arī vēl visādas lietas sarunājis tādā tonī, kas nemaz nepiederas jaukas apkalpošanas komplektā.

    • Tam kungam neatļāvās tā pateikt!🙂 Nu jūsu situācija atkal labi parādās Latvijai un Rīgai raksturīgās problēmas ar personālu. Apkalpošanas kavlitāte atkarīga no tā, kura “maiņa”strādā. Kas nav pieļaujams!

  2. Liels paldies par mūsu jaunā demokrātiskā vīna bāra vērtējumu! Ikkatra viesa iespaids un labsajūta mums ir patiesi svarīgi un palīdz uzlabot mūsu produktu pastāvīgi. Noteikti ņemsim vērā visus ieteikumus un gaidīsim Jūs atkal ciemos, gan uz vīnu, kuru ievedam paši no Argentīnas, Vācijas, Itālijas, Francijas, gan uz ekskluzīvo Kusmi tēju, ar kuru īpaši lepojamies un arī paši ievedam.

    • Iesim noteikti vēl! Prieks par Kusmi tējām, jo līdz šim biju spiesta tās vest no Francijas. Interesantas tējas, taču gardas. Interesanti salikumi. Ar cieņu,Inga

      • Liene says:

        Šogad Jums ir iespēja iegādāties Ziemassvētku Kusmi tējas maisījumu. Piedāvājumā ir zaļā un melnā tēja.
        Tilpums 125g, maisījuma sastāvā ir apelsīnu, mandeļu, rožu, vaniļas un garšaugu buķete – sniedz īstu tortes garšu.

        Liene
        e-pasts: lienedudo@inbox.lv

  3. Jānis Grinbergs says:

    Ar katru reizi arvien labāk!
    Cilvēki, vide, vīns… īpašs paldies Argentīnietim Malbec Grand Reserva, kā arī Sašam un Ieviņai… Nenoliedzami arī pašiem tapmeikeriem.😉
    Tā tik turēt!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: