Oxford…I love you..

Raksta nosaukums, jau izsaka daudz ko…tās būs pārdomas par braucienu uz mazu, skaistu Anglijas pilsētiņu Oksfordu.

Uzreiz man jums jāatvainojas par divām lietām – pirmkārt par iespējamiem ne-literāriem teikumiem, kas varētu parādīties rakstā(šādu rakstu veidoju pirmo reizi), otrkārt par iespējamām gramatiskām kļūdām (diemžēl ar gramatiku, komatiem utml.lietām esmu uz “jūs”).

Tā nu sanāca, ka radās iespēja apmeklēt Oksfordu…pilsētu, kur viss…patiešām viss ir saistīts ar mācīšanos, studēšanu, koledžām un universitātēm. Tā kā studēšanas tēma man ir ļoti, ļoti tuva (tie, kas zina tie sapratīs, tad ar patiesu interesi gaidīju Oksfordas (vienu no pasaules studiju centriem) apmeklējumu.

Pienāca sestdienas rīts, kad sakravājuši rokas bagāžu kopā ar sievu devāmies uz lidostu. Šoreiz paši bijām izbrīnīti, jo pirmo reizi kautkur lidojām tikai ar rokas somām, bez lielajiem koferiem…pirmajā brīdī tādas nepierastas sajūtas, ka nekas nav jāvelk aiz muguras. Lidostā protams ierastā procedūra…atgādina mums, ka jānosver rokas bagāža, lai pārliecinātos, vai nepārsniedz 8kg…labi, ka esam iečekojušies internetā, savādāk būtu jāmaksā 5 EUR…nu māk tas AirBaltic naudiņu pelnīt.

Par brīnumu šoreiz AirBaltic nekavē un izlidojam laicīgi, lai pēc vairāk kā divām stundām, nolaistos Getvikas lidostā….Lidojums, kā jau lidojums…sieva iegrimusi dažādos žurnālos…pāršķirsta te vienu, te otru…man savukārt austiņas uz ausīm un turpinu klausīties jaunos CD, ko iegādājos pēdējā brauciena laikā uz Parīzi (gan jau kādā citā rakstā pastāstīšu par savu mūzikas kolekciju).

Getvikas lidostā uzmeklējam autobusu, lai mērotu 2h garo ceļu līdz Oksfordai – AirLine Express, braukšanas maksa līdz Oksfordai un atpakaļ, vienai personai 35 mārciņas. Iekāpjot autobusā saproti par ko esi samaksājis diezgan lielo braukšanas maksu. Pirmkārt, tas ir autobusa šofera serviss, laipnā apkalpošana, izskaidrošana…serviss, kādu Latvijas sabiedriskajā transportā neesmu redzējis. Šoferim lieku ***** zvaigznes. Otrkārt, tie ir ērtie krēsli, kondicionieris un protams WC. Treškārt, tas ir bezmaksas Wi-Fi, kuru var lietot visa brauciena laikā. Šāds serviss tiek nodrošināts visos starppilsētas braucienos.

Pēc nedaudz vairāk kā 2h iebraucam Oksfordā. Pie pilsētas robežas ir labi attīstīta Park & Ride sistēma (tādu gribēja ieviest arī Rīgā, bet kā vienmēr nekur tālāk par vārdiem neesam tikuši…), kur ārpuspilsētas dzīvojošie atstāj savus auto un uz centru dodas ar sabiedrisko transportu. Lai nokļūtu līdz pilsētas centram (kur atrodas autoosta) paiet kādas 2o minūtes. Mūsu lielais autobuss varen naski un virtuozi brauc pa diezgan šaurajām pilsētas ieliņām un dažu brīdi pat īsti nesaprotu, kā tas var samainīties ar pretīm braucošajiem divstāvīgajiem autobusiem.

Beidzot…beidzot pēc vairāk kā 6h esam nokļuvuši no savām mājām Rīgā, līdz zinību centram – Oksfordai.

Pirmais, ko vēlamies izdarīt ir atrast mūsu viesnīcu.

Paņemam slaveno Anglijas taksi, kas ir gatavs par 6-10 mārciņām aizvizināt mūs līdz jebkurai pilsētas vietai. Esošie takši ir modernizētais variants izslavētajiem Londonas vēsturiskajiem takšiem…plaši..ērti…viegli pārvietoties ar bagāžu, pat lielām somām. Šoferītis ir laipns indietis, kurš brauciena laikā izstāsta, kur atrodas mūsu viesnīca, kā ērtāk pārvietoties pa pilsētu. Sākumā ausis jāsaspicē tā nepajokam, jo indietis, runājošs angliski…izklausās diezgan interesanti.

Viesnīca ir omulīga, mājīga…varētu pat teikt kičīga…atrodas kādu 20min gājienā no paša centra. Vērojot apkalpojošo personālu secinam, ka viesnīca ir ģimenes bizness…te restorānā rotaļājas maza meitene…te recepcijā visus uzrunā kundzīte gados…un visi pēc “vienas sejas”…cenšamies saprast kādas tautības, jo viennozīmīgi tie nav vietējie angļi…paliekam pie nojautas, ka portugāļi. (ja ir vēlēšanās iečeko – http://www.galaxy.co.uk). Divvietīga nummuriņa cena – 90 mārciņas diennaktī.

Pirmais vakars Oksfordā mums aizrit staigājoties un iepazīstot pilsētu. Teikšu atklāti, ka pilsētiņa ir ļoti skaista. Pārsvarā visa arhitektūra saglabājusies no seniem laikiem. Pilsētā neredzēju ēkas, kurās būtu vairāk par 3-4 stāviem. Varu teikt, ka tikai katra 4 ēka nav saistīta ar universitātēm , koledžām, vai studentu viesnīcām un arī tad tie ir mazi suvenīru veikaliņu, restorāni, kafejnīcas, vai krogi.

Vērojot cilvēkus, kas strādā var redzēt, ka tie ir studenti…dažādu vecumu…dažādu nacionalitāšu. Studenti, kas darba dienās mācās, savukārt vakaros un brīvdienās strādā. Iegājām nedaudz iekost superveselīgajā McDonaldā…un re…izskatījās, ka vesels indiešu studentu kurss strādā konkrētajā ēstuvē.

Nākamo rītu gaidīju ar nepacietību, jo gribēju pēc ilgiem laikiem atkal ēst izslavētās Angļu brokastis….gaidīšana nelika vilties…pupiņas tomātu mērcē, ola, bekons un cīsiņi uzrunāja manu vēderu par visiem 100%…vismaz pirmajā brīdī, jo pēc kāda laika saprotu, ka manam letiņu vēderam šāda izvirtība, jau no paša rīta ir pārāk smaga. Bet jebkurā gadījumā bija ļoti garšīgi.

Diena aizritēja staigājoties pa vēsturiskajām Oksfordas vietām (ļoti skaista arhitektūra, daudz muzeji), nedaudz iešopingojot (nesen tika atvērts priekš viņu izmēriem superliels iepirkšanās centrs) un protams apmeklējot kādu krodziņu. Krodziņa apmeklējums pierādīja, ka izslavētie angļu tūristi ar savu uzvedību izceļas ne tikai Latvijā, jeb pareizāk sakot Latvijā viņi neuzvedas nekā īpaši, vai uzspēlēti. Tieši tāpat viņi uzvedas arī savās mājās…bļaustās, lamājas, atraugājas, vicina dūres utt….tāda viņiem ta sūrā daba dzīvojot uz salas.

Vakarā nolemjam aiziet uz Anglijā un pasaulē populāra pavāra restorānu (ja vēlaties zināt kā mums gāja restorānā, tad lasiet rakstu sadaļā Food&Beverage), kas viennozīmīgi nelika vilties.

Pienākot trešajai dienai, saprotam, ka laiks kravāt mūsu mazos koferīšus un doties mājup, jo trīs dienas, ko plānojām pavadīt Oksfordā, aizlidoja “vēja spārniem”. Mājup ceļš bija tāds pats kā šurp braucot…komfortabls autobuss…neliela nīkšana lidostā…un lidojums ar burvīgo AirBaltic mājup….

Pārcilājot atmiņas par šo ātro skrējienu līdz Oksfordai un atpakaļ, saprotu, ka noteikti vēlos šajā skaistajā, senajā un burvīgajā pilsētā atgriezties…vismaz tūrista izskatā…bet varbūt arī kā savādāk…

Mans ieteikums…ja ir tāda iespēja, tad noteikti aizbraucat uz zinību centru – Oksfordu.

Maris

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: